ES Ārlietu padomes dalībnieki diskutēja arī par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveides progresu, Starptautiskās prasību komisijas Ukrainai izveidošanu un ES atbalstu Ukrainas pilsoniskajai sabiedrībai, norāda ministrijā.
Tāpat ĀM atzīmē, ka pašlaik notiek darbs pie 17. sankciju kārtas. Latvijas prioritātes ir stiprināt sankcijas pret tiem sektoriem, kas joprojām ir lielākie Krievijas ienākumu avoti - enerģētikas, transporta un loģistikas sektori. Ministrijā norāda, ka jāturpina vēl plašākas sankcijas pret "ēnu flotes" kuģiem, tāpat Krievijai ir jāliedz jebkāda pieeja Rietumu tehnoloģijām.
ES Ārlietu padomes diskusijā par Krievijas agresiju pret Ukrainu attālināti piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Viņš norādīja, ka karš Ukrainā jāpārtrauc nekavējoties, panākot taisnīgu risinājumu. Viņš uzvēra, ka Ukrainas teritoriālā integritāte ir prioritāte, un ES noteikti jāpiedalās miera sarunās un jāturpina spiediens pret Krieviju. Tāpat Sibiha norādīja, ka šobrīd ir steidzami nepieciešams palielināts militārais atbalsts Ukrainai.
Sibiha pateicās un pauda atbalstu ES augstās pārstāves Kajas Kallasas iniciatīvai ar mērķi nodrošināt Ukrainai pastiprinātu militāro atbalstu.
Uršuļskis uzsvēra, ka Latvija turpinās atbalstu Ukrainai saskaņā ar 2024.gada aprīlī noslēgto Latvijas-Ukrainas vienošanos par ilglaicīgu atbalstu un drošības saistībām, tai skaitā militārajam atbalstam atvēlot vismaz 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) vismaz līdz 2026.gadam. Plānotais atbalsts 2025.gadā ir aptuveni 110,94 miljoni eiro, atzīmē ĀM.
Kā informē ministrijā, diskusijā par ES-ASV attiecībām ministri fokusējās uz ES ārpolitikas un drošības politikas prioritātēm un kopīgo interešu stiprināšanu ar ASV administrāciju, īpaši tirdzniecības un drošības jomā.