Uzņēmuma jauda ļautu saražot līdz 50 mašīnām gadā, taču gatavas ir tikai divas. Šogad varētu uzbūvēt vēl trīs. Pērn novembrī valdība deva akceptu Aizsardzības ministrijai pirkt VR Fox. Paredzēts, ka iegādāsies vairāk nekā 30 transportlīdzekļus. Līgums joprojām nav noslēgts.
Trīs gados kopš Krievija karo Ukrainā Aizsardzības ministrijai joprojām nav skaidra plāna, kā attīstīt militāro industriju Latvijā. Uzņēmēji ministrijai pārmet to nepietiekamu iesaistīšanu plānošanā.
Pagājušā gada vidū Saeima apstiprināja Aizsardzības industrijas likumu. Aizsardzības ministrija izveidoja vadlīnijas uzņēmumu iesaistīšanai militāro spēju stiprināšanā. Aprēķināts, ka līdz 2028.gadam Nacionālajos bruņotajos spēkos valsts ieguldīs aptuveni 6,5 miljardus eiro, no kuriem absolūtais vairākums – 4,6 miljardi – paredzēti tieši spēju un infrastruktūras attīstībai un uzturēšanai. Vadlīnijas gan ir tikai aptuvenas, jo NBS plāni tiek aktualizēti reizi trīs mēnešos, kas nozīmē, ka prioritātes var mainīties.
Tagad ministrija sagatavojusi arī aizsardzības industriju atbalsta stratēģiju. Ministrija plāno zaļā koridora ieviešanu militārās ražošanas dokumentu iegūšanai un atvieglojumus likumos militāro rūpnīcu izveidošanai. Plāns ir līdz 2028.gadam sākt vismaz 2 jaunu militāro ražotņu projektus.
Ivars Eniņš piemin konsultatīvo padomi, kuras izveidošana arī paredzēta stratēģijā. Drošības industriju tajā pārstāvēs Latvijas drošības un aizsardzības industriju federācija, Latvijas Industrijas attīstības konfederācija, Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācija. Padome paredzēta, lai iesaistītu militāro vajadzību plānošanā arī uzņēmējus.
Militārās indistrijas problēma ir finansējuma iegūšana no bankām. Marta sākumā Latvijas bankas prezidents Mārtiņš Kazāks publiski aicināja uzņēmējus kredītu atteikumu gadījumā sazināties ar Latvijas banku. Kādas problēmas tā risinās, nav zināms, tas darīts nākotnes sadarbības drošībai.