Lai premjeram vienmēr būtu informācija par to, kas notiek valstī, centralizēti, no vienas vietas, viņam nevajadzēs celt telefonu un zvanīt vienam vai otram dienestam, viņam būs viens centrs, viena vieta, kur var piezvanīt un uzzināt, kas notiek, un ja ir nepieciešamas papildu detaļas, tad arī šis centrs šīs papildu detaļas premjerei piegādās.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kura paspārnē līdz šim bija Krīžu vadības sekretariāts, uzsver, ka pāragri vērtēt iespējamo krīžu pārvaldības procesa uzlabošanos, jo likums vēl tikai top.
Svarīgākais Krīzes centram būtu atrast risinājumus situācijās, kad ir grūtības pieņemt lēmumus, kas skar dažādas nozares, turklāt ar atšķirīgu ietekmi. Aizsardzības ministrijā nav bažu, ka jaunā iestāde varētu radīt papildu posmu lēmumu pieņemšanā. Centrā darbotos arī augsta līmeņa militārais eksperts.
"Skaidrs, ka tas centrs nevadīs, teiksim, militārās operācijas vai kaut ko tādu, bet ka tas tomēr aptver visu šo spektru, un es domāju, ja lasa tos dokumentus, tad tur jau ir pieredzēts, tik teikts, ka varbūt tie akcenti, bet, ja arī tajā pašā Nacionālās drošības likumā apskatās, tad visaptverošā valsts aizsardzība, ir vesela definīcija un pants, ir uzsvērts, ka tas ir dažādu valsts, gan sabiedrības iestāžu un militārās nozares un militārās aizsardzības kopīga pretdarbība uzbrucējiem. (..)
Tas, ko vajadzētu, protams, steigšus pāriet uz mācību, testēšanu un izmēģināšanas fāzi," saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš.