Par "pierādītu" saistību ar Krieviju var uzskatīt aptuveni 10 gadījumos, kur ir galīgie tiesu spriedumi vai ir noslēgušās izmeklēšanas. 17 gadījumos iestādes ir izvirzījušas apsūdzības saistībā ar Krievijas iejaukšanos, un lietas joprojām tiek izskatītas. 34 notikumi, kas tiek uzskatīti par aizdomīgiem, joprojām tiek oficiāli izmeklēti.
"Mums nepieciešams ļoti ātri likt šiem noziedzniekiem atbildēt. Tie ir sīki noziedznieki, kas tiek rekrutēti šo aktu veikšanai.
Un ja mēs varam parādīt, ka viņus notversim, un jūs nonāksiet cietumā, ja tā darīsiet, vienalga, cik naudu jums piedāvā, domāju, ka tad redzēsim samazinājumu šajos skaitļos," uzskata ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.
Savervētajiem eiropiešiem bieži sākumā tiek uzticēti vienkārši uzdevumi. Piemēram, Beļģijas sabiedriskā medija VRT žurnālistam, kurš bija iefiltrējies prokrieviskas hakeru grupas čatā, vispirms lūdza Briselē līmēt rupjas uzlīmes par NATO, kuras atsūtīja pa pastu. Par 10 uzlīmēm Eiropas kvartālā piesolīja 50 eiro kriptovalūtā.
Starp grūtāk konstatējamiem un pierādāmiem ir incidenti, kas saistīti ar zemūdens kabeļu bojājumiem Baltijas jūrā. Lai gan jūrniecības eksperti uzskata pat maz ticamu, ka bojājumi būtu nejauši, civilie un militārie izlūkdienesti pagaidām nav guvuši tiešus pierādījumus par sabotāžu.
Atvaļinātais ģenerālis Bens Hodžess, bijušais ASV armijas Eiropā komandieris, uzskata, ka Kremlim līdz šim izdevies neļaut eiropiešiem skaidri atzīt, ar ko Krievija nodarbojas. "Mēs neesam paveikuši labu darbu, nodrošinot uzraudzību katram kuģim, kas ienāk Baltijas jūrā, vai savelkot kopā visas šīs dažādās aktivitātes. Tāpēc es domāju, ka veids, kā mēs to varam pārtraukt, ir uzskatīt to par daļu no Krievijas karadarbības," pārliecināts Hodžess.