Ukrainas partneri vienojas palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju

"Sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku ir bijusi diezgan liela. Mēs nedrīkstam novērtēt par zemu to ietekmi, kāda tām jau ir bijusi, un sankciju dubultošana un pastiprināšana radīs vēl lielāku spiedienu," sacījis Stārmers.

Pēc telefonsarunas ar kolēģiem Stārmers sacīja, ka Rietumvalstis ir guvušas politisku un militāru impulsu, un pēc papildu saistību uzņemšanās attiecībā uz pēckonflikta situāciju Ukrainā pāries "operatīvajā fāzē", lai panāktu drošības garantijas valstij. Viņš sacīja, ka sabiedroto militāro spēku vadītāji tiksies, lai turpinātu sarunas.

"Šobrīd ir ļoti svarīgi izdarīt maksimālu spiedienu uz Krieviju," sacīja Stārmers. "Taču ar to nepietiek," viņš piebilda, apsūdzot Putinu pamiera vilcināšanā, sakot, ka Krievijai ir jāizpēta priekšlikumi.

Viņš teica, ka sestdien tika apspriesta iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskācija, lai finansētu Ukrainas aizsardzību, lai gan, pēc viņa teiktā, pastāv politiski un juridiski šķēršļi šādam solim.

Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs sacīja, ka Eiropas valstis un to sabiedrotie ir ļoti motivēti virzīties uz mieru, un "šobrīd valda lielāks optimisms nekā pirms divām nedēļām".

"Visi ir apņēmības pilni izdarīt spiedienu uz Krieviju," viņš teica. "Bumba ir Krievijas pusē. Tagad Krievijai ir jāparāda savi patiesie nodomi: vai tā patiešām vēlas mieru, vai tie ir tikai tukši vārdi, kuru mērķis ir novilcināt sarunas?".

Lietuvas prezidents Gitāns Nausēda sacīja, ka visas valstis ir paudušas gatavību sniegt savu ieguldījumu miera nodrošināšanā, taču par praktisku palīdzību miera uzturēšanas misijā runāt ir pāragri. Tikmēr Itālijas premjerministre Džordžija Meloni sacīja, ka viņa neparedz savas valsts dalību nekādās misijās Ukrainā.

Līderi plāno drīzumā iesniegt savus priekšlikumus Trampam, kuru viņi cenšas pārliecināt sniegt ASV drošības garantijas aviācijas, izlūkdienestu un robežu apsardzes veidā - bez nepieciešamības sūtīt ASV karaspēku miera uzturēšanas spēku sastāvā.