"Uzbrukuma trijstūris": Krievija atradusi formulu Ukrainas armijas vājināšanai (3)

Šī taktika vēl nav nodrošinājusi būtisku izrāvienu, taču Krievijai tā ļāvusi stabili gūt nelielus panākumus. Situāciju sarežģī arī tas, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir apturējis ieroču piegādes Ukrainai.

Stratēģija sastāv no trim galvenajiem elementiem:

• Kājnieku un mehanizēto spēku izmantošana, lai noslogotu Ukrainas armiju frontes līnijā.
• Dronu un artilērijas uzbrukumi, kas traucē Ukrainas spēku manevrētspēju un rada būtiskus zaudējumus. Tiek izmantoti FPV droni, "Lancet" tipa bezpilota lidaparāti, kā arī artilērijas lādiņi.
• Planējošo bumbu pielietošana, lai uzbruktu Ukrainas aizsardzības pozīcijām.

Lai gan Krievijas aviācijas efektivitāti ierobežo Ukrainas pretgaisa aizsardzība, planējošās bumbas ir kļuvušas par svarīgu faktoru, jo tās ir lētas un vienkāršas, ziņo medijs. 2023. gadā Krievija sāka tās aktīvi izmantot, pārsteidzot Rietumu militāros analītiķus ar to efektivitāti.

Sākotnēji šīs bumbas tika uzskatītas par nenozīmīgu draudu, taču to masveida ražošana ir devusi Krievijai priekšrocību. Tās tiek palaistas no liela attāluma, kas ļauj Krievijas lidmašīnām izvairīties no Ukrainas pretgaisa aizsardzības.

Krievija izmanto FAB-1500 un FAB-3000 planējošās bumbas, kuru sprādzienbīstamība ir ievērojama – pat neprecīzi trāpījumi var iznīcināt aizsardzības pozīcijas.

2024.gadā Krievija saražoja aptuveni 40 000 planējošo bumbu, bet 2025. gadā plānots palielināt šo skaitu līdz 70 000. Tas ir radījis ievērojamus zaudējumus Ukrainas spēkiem, kas ir bijuši spiesti mainīt stratēģiju, izmantojot izvairīšanās taktikas un pārvietojoties zem zemes.

Lai gan Ukraina joprojām spēj aizsargāt savas pozīcijas, kombinētā kājnieku, dronu un aviācijas pielietošana ir sarežģījusi tās aizsardzību.