:format(webp)/nginx/o/2023/10/24/15675946t1h9cb7.jpg)
30 dienu pamiera piedāvājums, ko ASV izvirzīja otrdien un ko Ukraina pieņēma, ir daļa no plāna, kura mērķis, pēc ASV valsts sekretāra Marko Rubio vārdiem, ir "izbeigt šo konfliktu tādā veidā, kas ir noturīgs un ilgtspējīgs." Tas ir solījums, kas Ukrainai nes sevī līdzi lielu risku. Pēdējo reizi, kad Ukraina pirms 10 gadiem parakstīja miera vienošanos ar Krieviju, tas noveda tikai pie pieaugošas neuzticēšanās un, visbeidzot, pilna mēroga kara, analizē CNN.
"Es to teicu prezidentam Trampam," Ukraina prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā mēnesī teica intervijā "CNN Turk".
"Ja vari panākt, ka Putins izbeidz karu, lieliski. Bet zini, ka viņš var piekrāpt. Viņš mani tā piekrāpa pēc Minskas pamiera."
Minskas vienošanās – pirmā parakstīta 2014. gada septembrī un, tai neizdodoties, otrā (Minska II) piecus mēnešus vēlāk – tika izstrādātas, lai izbeigtu asiņaino konfliktu starp Kijivas karaspēku un Krievijas atbalstītajiem separātistiem Doņeckas un Luhanskas reģionos Ukrainas austrumos.
To parakstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins un toreizējais Ukrainas līders Petro Porošenko, kā arī EDSO.
Tomēr šīs vienošanās netika pilnībā īstenotas, un vardarbība laiku pa laikam uzliesmoja turpmāko septiņu gadu laikā.
Tagad, kad Ukraina un tās sabiedrotie mēģina rast jaunu ceļu uz mieru, eksperti brīdina, ka Minskas vienošanās neveiksmes kalpo kā brīdinājums mūsdienu diplomātiem, jo pastāv liels risks, ka vēsture var atkārtoties. Šeit ir trīs galvenās mācības:
2015.gadā Rietumu militārā palīdzība Ukrainai bija minimāla un galvenokārt aprobežojās ar neletāliem piegādājumiem, lai gan Obamas administrācija nodrošināja arī dažu aizsardzības militāro aprīkojumu.
"Šo krīzi nevar atrisināt militāri," toreiz Minhenes drošības konferences runā teica Vācijas kanclere Angela Merkele.
Abi Minskas līgumi tika parakstīti neilgi pēc Ukrainas lieliem militāriem zaudējumiem. Pirmais tika noslēgts pēc kaujas Ilovaiskā, kur Ukrainas karaspēks cieta smagus zaudējumus, mēģinot atkāpties no ielenkuma.
Minska II tika parakstīta 2015. gada februārī, kamēr joprojām norisinājās sīvas cīņas Debaļcevā.
Tagad, 2025. gadā, Ukraina ir ievērojami spēcīgāka, taču saskaras ar jauniem izaicinājumiem. Krievija turpina virzīties uz priekšu austrumu frontē, neskatoties uz smagiem zaudējumiem, un ASV uz laiku apturēja militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai Zelenska un Trampa atklātās nesaskaņas dēļ.
Eksperti uzsver, ka Minskas vienošanās tika izstrādātas steigā, kas noveda pie nepilnībām. Lielākā problēma bija militāro un politisko nosacījumu sasaistīšana – Kijiva uzstāja uz drošību vispirms, kamēr Krievija uzskatīja, ka politisko prasību izpilde liks separātistiem pārstāt cīnīties.
Minskas vienošanās tekstā nekur nebija pieminēta Krievija, lai gan bija skaidrs, ka tā atbalsta separātistus gan ar ieročiem, gan personālu.
Tagad pastāv risks, ka Krievija izmantos maldinošus naratīvus par Zelenska leģitimitātes trūkumu, lai diskreditētu Ukrainas valdību.
To pastiprina fakts, ka Tramps nesen nosaucis Zelenski par "diktatoru bez vēlēšanām".
Minskas vienošanās neveiksme parāda, ka, ja Krievijai netiek izdarīts pietiekams spiediens, tā turpinās manipulēt ar situāciju, lai ietekmētu Ukrainas nākotni. Putina mērķis, kā rakstīja eksperts Johans Regenbrehts, ir "likvidēt Ukrainu kā neatkarīgu valsti". Un nekas neliecina, ka šī nostāja ir mainījusies, analizē CNN.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)