"Šo krīzi nevar atrisināt militāri," toreiz Minhenes drošības konferences runā teica Vācijas kanclere Angela Merkele.
Abi Minskas līgumi tika parakstīti neilgi pēc Ukrainas lieliem militāriem zaudējumiem. Pirmais tika noslēgts pēc kaujas Ilovaiskā, kur Ukrainas karaspēks cieta smagus zaudējumus, mēģinot atkāpties no ielenkuma.
Minska II tika parakstīta 2015. gada februārī, kamēr joprojām norisinājās sīvas cīņas Debaļcevā.
Tagad, 2025. gadā, Ukraina ir ievērojami spēcīgāka, taču saskaras ar jauniem izaicinājumiem. Krievija turpina virzīties uz priekšu austrumu frontē, neskatoties uz smagiem zaudējumiem, un ASV uz laiku apturēja militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai Zelenska un Trampa atklātās nesaskaņas dēļ.
2. Nav ātru darījumu
Eksperti uzsver, ka Minskas vienošanās tika izstrādātas steigā, kas noveda pie nepilnībām. Lielākā problēma bija militāro un politisko nosacījumu sasaistīšana – Kijiva uzstāja uz drošību vispirms, kamēr Krievija uzskatīja, ka politisko prasību izpilde liks separātistiem pārstāt cīnīties.
3. Uzmanība uz maldinošiem naratīviem
Minskas vienošanās tekstā nekur nebija pieminēta Krievija, lai gan bija skaidrs, ka tā atbalsta separātistus gan ar ieročiem, gan personālu.
Tagad pastāv risks, ka Krievija izmantos maldinošus naratīvus par Zelenska leģitimitātes trūkumu, lai diskreditētu Ukrainas valdību.
To pastiprina fakts, ka Tramps nesen nosaucis Zelenski par "diktatoru bez vēlēšanām".
Minskas vienošanās neveiksme parāda, ka, ja Krievijai netiek izdarīts pietiekams spiediens, tā turpinās manipulēt ar situāciju, lai ietekmētu Ukrainas nākotni. Putina mērķis, kā rakstīja eksperts Johans Regenbrehts, ir "likvidēt Ukrainu kā neatkarīgu valsti". Un nekas neliecina, ka šī nostāja ir mainījusies, analizē CNN.