Lietuva plāno vairākus klasterus – sprāgstvielu, dronu, militārā aprīkojuma ražošanas un jūras aizsardzībai

"Princips ir vienkāršs - ražot Lietuvā to, ko var," viņa sacīja preses konferencē Viļņas Militārajā akadēmijā.

Ministre teica, ka Lietuva vispirms plāno saražot nepieciešamo daudzumu kritiskās munīcijas.

"Mēs esam spējīgi šeit ražot prettanku mīnas un cita veida mīnas," viņa sacīja.

Šakaliene arī informēja par trim plānotajiem kritiskās aizsardzības rūpniecības klasteriem.

"Pirmais ir munīcijas un sprāgstvielu klasteris. Mērķis ir Lietuvā izveidot integrētu sprāgstvielu un sprāgstvielu piegādes ķēdi, kas ļautu mums patstāvīgi apgādāt Lietuvas bruņotos spēkus un mūsu sabiedrotos ar kritiski svarīgu liela un vidēja kalibra munīciju, mīnām un citām sprāgstvielām," viņa klāstīja.

Kā teica ministre, Lietuvai ir vajadzīgi vismaz 85 000 prettanku mīnu, un šim mērķim ir paredzēti 50 miljoni eiro.

Otra grupa ir paredzēta bezpilota lidaparātu un pretmīnu sistēmu, cita starpā arī tāla darbības rādiusa raķešu bezpilota lidaparātu, ražošanai.

"Es darīšu visu iespējamo, lai piesaistītu kritiski svarīgu komponentu un tehnoloģiju izstrādi šeit, Lietuvā. Šis process jau diezgan veiksmīgi virzās uz priekšu," sacīja ministre.

Trešais klasteris ir orientēts uz kritiski svarīga militārā aprīkojuma ražošanu un remontu.

"Vakar mēs runājām ar Polijas pārstāvjiem par to, ka atsevišķās jomās mēs jau tagad spējam sniegt viņiem palīdzību un apkopes pakalpojumus, ja runa ir par smago bruņojumu," paskaidroja Šakaliene.

Ministre sacīja, ka Lietuva arī plāno izmantot savu "spēcīgo civilo jūrniecības klasteri" aizsardzības vajadzībām.

"Viņi ir gatavi pāriet uz militāro jomu, un mēs radīsim tam nepieciešamos apstākļus," solīja Šakaliene.

"Esmu runājusi ar vairāku valstu aizsardzības ministriem un ar aizsardzības nozares pārstāvjiem par to, kā mēs varētu iesaistīt Lietuvas kuģu būvētavas. Tās ir gatavas, vēlas sadarboties un ir pilnībā spējīgas to darīt," viņa piebilda.

Kā pauda Šakaliene, Lietuvā pašlaik notiek intensīvas sarunas par sadarbību ar ASV, Vācijas, Ukrainas un Ziemeļvalstu aizsardzības nozares ražotājiem.

"Mēs turpināsim atbalstīt mūsu uzņēmumus ar valsts pasūtījumiem un iepirkumiem. Mērķis ir pavasara sesijas laikā pieņemt nepieciešamos grozījumus, lai izveidotu īstu zaļo koridoru aizsardzības rūpniecībai," viņa sacīja.

Šajā ieroču kategorijā ietilpst militārās raķetes ar sprādzienbīstamām kaujas galvām, automātiskie šaujamieroči, munīcija ar bruņušaujošiem, sprādzienbīstamiem vai aizdedzes lādiņiem, visa kalibra lielgabali, haubices, mīnmetēji, granātmetēji, granātas, visu veidu bumbas, torpēdas, mīnas un citas munīcijas vienības.

Plānots arī piešķirt desmit miljonus eiro fondam "MILIinvest" aizsardzības nozares jaunuzņēmumiem un izveidot jaunu riska kapitāla fondu aizsardzības nozares atbalstam.

"Vēlākā posmā tam atvēlēsim 20 miljonus eiro," sacīja Šakaliene.

Ministre arī sacīja, ka ražotājiem tiks nodrošināta piekļuve militārajiem poligoniem, lai tie varētu testēt savus produktus.

"Tur, kur mēs redzēsim kritisku nepieciešamību mūsu militārajām vajadzībām, mēs atvērsim poligonus, lai mūsu rūpniecības nozares produkti tiktu testēti un izmēģināti," viņa teica.

Šakaliene arī paziņoja, ka valdībai ir skaidrs modelis inovāciju integrēšanai bruņotajos spēkos.

"Mums ir arī vīzija par aizsardzības nozares uzņēmumu holdinga izveidi ar valsts kapitālu, lai mums būtu patiešām labi funkcionējoša aizsardzības nozares ekosistēma," viņa teica.

Ministre uzsvēra, ka Lietuvai ir jāpieņem kara laika domāšana.

"Katram jābūt gatavam rīkoties ar to, kas viņam ir. Kad pienāks laiks, nebūs laika reorganizēties vai mainīt procedūras, tāpēc mums viss jāmaina jau tagad un jārīkojas tā, it kā karš būtu rīt," norādīja Šakaliene.

"Rīt noteikti nebūs kara, bet mums jābūt gataviem rīkoties pēc šī principa," viņa piebilda.

Ministre atzina, ka viņas mērķis nav tikai "plāni uz papīra", bet gan to pārbaude praksē, tāpēc tiek plānotas vēl plašākas militārās mācības.

"Visas valsts aizsardzības sistēmas funkcijas un vienības tiks vērtētas, ņemot vērā to, kā tās palīdz pretoties potenciālajam agresoram. Ja vienībai ir skaidra aizsardzības funkcija, tā tiks stiprināta. Ja tās ieguldījumu aizsardzībā būs grūti identificēt, resursi tiks attiecīgi pārdalīti," viņa skaidroja.

Lai uzlabotu valsts aizsardzības sistēmu, tiks izveidota jauna darba grupa, ko ministre pašlaik dēvē par ātrumu.

"Mērķis ir pārskatīt procesus valsts aizsardzības sistēmā un racionalizēt procedūras, likvidējot nevajadzīgus noteikumus, iekšējos noteikumus un citus birokrātiskus šķēršļus," viņa teica.

Šakaliene uzsvēra, ka Lietuva kopā ar saviem sabiedrotajiem cieši uzrauga "katru Krievijas soli".

"Mēs vērojam katru Krievijas tanku kolonnu kustību, katru lidmašīnu lidojumu un katru raķešu palaišanu. Mēs redzam un dzirdam, ko viņi dara," viņa sacīja.

Lietuvas aizsardzības ministre, kura pagājušajā nedēļā apmeklēja ASV, sacīja, ka nekas neliecina par to, ka ASV klātbūtne reģionā varētu tikt samazināta, taču pastāv iespēja, ka tā varētu palielināties.

"Nesen jūs skaidri dzirdējāt paziņojumus no Baltā nama par iespējamo papildu spēku izvietošanu mūsu reģionā, lai pārliecinātos, ka visi jūtas droši," sacīja ministre.

"Tuvākajā laikā es arī plānoju diskusijas ar ASV administrācijas augstākajām amatpersonām, un es ceru, ka mēs varēsim apspriest iespēju palielināt spēkus mūsu reģionā," viņa piebilda.

Šakaliene informēja, ka Aizsardzības ministrijas mērķis ir līdz 2027.gadam parakstīt visus galvenos ieroču iepirkuma līgumus.

"Mums ir absolūtais vairākums, bet vēl ir vairāki līgumi, kas jānoslēdz. Tie ietver ne tikai iepirkumus, lai padarītu divīziju smagāku, bet arī tādus palīglīdzekļus kā pretgaisa aizsardzības, militārās inženierijas, izlūkošanas, loģistikas un citas sistēmas," viņa teica.

Šakaliene norādīja, ka militārā attīstība ietvers arī "jūras situācijas izpratni".

"Tuvākajos gados mums ir plāni attīstīt papildu spējas noteiktai informācijas apmaiņai ar NATO sabiedrotajiem un [iegādāties] papildu zemūdens novērošanas iekārtas. Tiks stiprināta arī ostu un piekrastes aizsardzība, un ir plānotas iegādes - sākot ar noteiktiem kuģiem un beidzot ar noteiktām citām lietām," viņa sacīja.

Lietuva sadarbībā ar citām Baltijas jūras reģiona valstīm modernizēs savu jūras floti, paziņoja ministre.

"Pašlaik notiek intensīvas sarunas par iepirkumiem, lai izvēlētos mūsu partneri un noteiktu turpmākos soļus," viņa sacīja.

Papildus divīzijas ietvaros veidojamajam pretgaisa aizsardzības bataljonam plānots izveidot arī vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības bataljonu.

"Turklāt mums būs vairākas NASAMS baterijas un tādas baterijas kā MSHORAD," sacīja Šakaliene.

Lietuva palielina savas aizsardzības spējas, reaģējot uz ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos. Prezidenta vadītā Valsts aizsardzības padome ir nolēmusi līdz 2030.gadam aizsardzības finansējumam papildus piešķirt 12-13 miljardus eiro, kas palielinātu aizsardzības izdevumus līdz 5-6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lietuvas izlūkdienesti savā ziņojumā ir norādījuši, ka trīs līdz piecu gadu laikā Krievija varētu attīstīt pietiekamas spējas ierobežotai militārai rīcībai pret NATO, lai gan ar šo termiņu nepietiktu, lai gatavotos plaša mēroga karam ar aliansi.

Krievija plāno palielināt savu militāro personālu līdz 1,5 miljoniem cilvēku, un šo mērķi Lietuvas izlūkdienesti uzskata par izpildāmu.