"Rail Baltica" elektroenerģijas sistēmu Salacgrīvā un Skultē varētu izbūvēt no EK Modernizācijas fonda līdzekļiem

Atbilstoši rezolūcijai klimata un enerģētikas ministram sadarbībā ar satiksmes ministru un finanšu ministru tika uzdots izvērtēt un līdz 2025.gada 1.martam iesniegt priekšlikumus Ministru kabinetam (MK) par iespēju Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļus izmantot "Rail Baltica" projekta realizācijai.

KEM skaidro, ka atbilstoši EK direktīvai līdzekļi, kas gūti, izsolot emisijas kvotas Eiropas Savienības (ES) Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, tiek administrēti, izmantojot četrus dažādus risinājumus - Emisijas kvotu izsolīšanas instrumentu (EKII), Modernizācijas fondu, Sociālo klimata fondu un Inovāciju fondu.

KEM ir izvērtējusi iespējas "Rail Baltica" projekta aktivitāšu finansēšanai no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem, un kā piemērotākais noteikto vajadzību finansēšanai ir Modernizācijas fonds. Izvērtējot situāciju par fondā pieejamo finansējumu, mērķi un aktivitātēm, KEM uzskata, ka no šī fonda būtu iespējams finansēt "Rail Baltica" elektroenerģijas pārvades līnijas izbūvi, apakšstacijas pārbūvi un sadales punkta izveidi.

Šogad janvārī un februārī KEM, Satiksmes ministrijas (SM), sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un "Rail Baltica" īstenotājas AS "RB Rail" pārstāvji Modernizācijas fonda ietvaros sagatavoja un 18.februārī iesniedza EIB investīciju priekšlikumu "Atbalsts Latvijas elektrotīkla jaudas palielināšanai" jaunas 110 kilovatu (kV) elektroenerģijas pārvades līnijas izbūvei no Skultes līdz Salacgrīvai 39 kilometru garumā, apakšstacijas "Salacgrīva" pārbūvei un sadales punkta izveidei Skultē.

Investīciju priekšlikuma kopējais finansējuma apjoms ir 40 miljoni eiro, no tiem ap 23,5 miljoni eiro, neskaitot projekta vadības un publicitātes pasākumu izmaksas, "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošanai. Investīciju priekšlikumā ietverto pasākumu īstenošana plānota līdz 2030.gadam. Pēc EK pozitīva lēmuma saņemšanas projekta tālāko virzību un ieviešanu nodrošinās "Sadales tīkls" un elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls".

KEM skaidro, ja EIB virzīs investīciju priekšlikumu apstiprināšanai, pēc EK lēmuma par līdzekļu izmaksu KEM nodrošinās nozaru ministriju un ieinteresēto pušu iesaisti atbalsta programmas (MK noteikumu) izstrādē un tās ieviešanā.

Vienlaikus KEM sadarbībā ar SM, EKII darbības stratēģijas ietvaros izstrādās iespējamos iekļaujamos prioritāros pasākumus un izvērtēs finansēšanas iespējas atsevišķu "Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošanai.

Jau ziņots, ka atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.