ES sankcijām pakļauto personu sarakstā paliek Fridmans, Avens un Mazepins

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Briselē, Beļģijā, piektdien ES dalībvalstu vēstnieku līmenī ir panākta vienošanās par Ukrainas teritoriālās integritātes sankciju pagarināšanu.

ĀM uzsver, ka sarunas notiek slēgtā formātā, tādēļ līdz to noslēgumam komentāri par atsevišķām detaļām vai valstu pozīcijām, kas ir klasificētas, netiek sniegti.

ES sankcijas pagarinātas uz nākamajiem sešiem mēnešiem - līdz 15.septembrim. ĀM skaidro, ka lēmumu pieņemšanas process ir sarežģīts, jo lēmums par sankciju apstiprināšanu ES līmenī jāpieņem vienbalsīgi.

Kā rakstīts, Fridmana mantai 2022.gadā ES uzlikts arests, kā arī viņam ir liegts ieceļot ES. Savukārt Avenam, kurš ir arī Latvijas pilsonis, Latvijā pieder īpašumi. Viņu ES iekļāva sankciju sarakstā kā vienu no Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam tuvākajiem oligarhiem, ar kuriem viņš regulāri konsultējas un kurš nerīkojas neatkarīgi no prezidenta. Avens un Fridmans esot dažādi pūlējušies panākt Rietumu sankciju atcelšanu pret Krieviju.

2025.gada februārī masu mediji vēstīja, ka Fridmans un Avens 2024.gadā pārdevuši sev piederošās akcijas Krievijas bankā "Alfa Bank" savam partnerim Andrejam Kosogovam. Tāpat Fridmans un Avens pārdevuši akcijas apdrošināšanas uzņēmumā "AlfaStrahovanie".

Kā vēstīja laikraksts "Financial Times", abi miljardieri cerēja, ka šo akciju pārdošana palīdzēs apstrīdēt viņiem noteiktās ES sankcijas. Avenam un Fridmanam noteiktas ne tikai ES, bet arī ASV, Lielbritānijas un citu valstu sankcijas.

Tāpat vēstīts, ka pērn Eiropas Savienības Tiesa atcēla ES Padomes lēmumu par Avenam un Fridmanam 2022.gada 28.februārī noteiktajām sankcijām. Nedaudz vēlāk Latvija iesniedza apelācijas sūdzības Avena un Fridmana sankciju lietās.

Latvijas Tieslietu ministrija iepriekš pamatoja, ka, pieņemot sankcijas, gan par Avenu, gan Fridmanu bijuši gūti sākotnējie pierādījumi par aktīvi sniegtu materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas ir atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju.

Tāpat ES dalībvalstis piektdien vienojušās pagarināt sankcijas pret vairāk nekā 2400 personām un organizācijām, kas saistītas ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

Ungārija, kas joprojām uztur draudzīgas attiecības ar diktatora Vladimira Putina totalitāro režīmu, iepriekš iebilda pret sankciju pagarināšanu, bet piekrita, kad no melnā saraksta tika svītroti četru cilvēku vārdi, atklāja amatpersonas.

Diplomāti norādīja, ka starp personām, kurām paredzēts atcelt aktīvu iesaldēšanu un vīzu aizliegumu, ir uzņēmēji Vladimirs Raševskis un Vjačeslavs Kantors, Krievijas sporta ministrs Mihails Degtjarevs un oligarha Ališera Usmanova māsa.

Ungārija apgalvoja, ka nevēlējās pagarināt sankcijas, kas attiecas arī uz Putinu un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, bažījoties, ka tās varētu apgrūtināt sarunas par Ukrainas kara izbeigšanu.

Sankcijas bija jāpagarina ar visu bloka 27 dalībvalstu atbalstu līdz 15.martam, pretējā gadījumā tās zaudētu spēku.

Ungārija arī janvārī vilcinājās atbalstīt sankciju pagarināšanu pret Krievijas ekonomikas sektoru. Sākotnēji Budapešta apgalvoja, ka vēlas nogaidīt līdz amatā stāsies ASV prezidents Donalds Tramps. Taču pēc Trampa inaugurācijas Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns draudēja uzlikt veto sankciju pagarināšanai, ja ES neizdarīs spiedienu uz Ukrainu, lai tā atsāktu Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju.

Visbeidzot Budapešta piekrita sankciju pagarināšanai, bet pirms tam panāca solījumu no Briseles, ka tā ņems vērā Ungārijas bažas.