Azerbaidžāna un Armēnija paziņo, ka miera līgums ir gatavs parakstīšanai

Azerbaidžāna 2023.gada septembrī ieņēma vairāk nekā 30 gadus pastāvējušo armēņu "de facto" neatkarīgo Kalnu Karabahas republiku, ko tā uzskatīja par savu separātisko reģionu. Teju visi Kalnu Karabahas iedzīvotāji - vairāk nekā 100 000 cilvēku - reģionu pameta.

Armēnija un Azerbaidžāna vairākkārt paziņojušas, ka visaptverošs miera līgums, kas izbeigtu ilgstošo naidīgumu, ir sasniedzams, taču sarunās nebija izdevies panākt izrāvienu.

"Sarunu process par miera līguma tekstu ar Armēniju ir noslēdzies," žurnālistiem sacīja Azerbaidžānas ārlietu ministrs Džeihuns Bairamovs.

"Armēnija ir pieņēmusi Azerbaidžānas priekšlikumus par diviem iepriekš neatrisinātajiem miera līguma pantiem," viņš piebilda.

Armēnijas Ārlietu ministrija vēlāk to apstiprināja paziņojumā, norādot, ka sarunas par līguma projektu ir pabeigtas un miera līgums ir gatavs parakstīšanai.

Taču, atgādinot par ilgstošo saspīlējumu, Armēnija kritizēja Azerbaidžānu, ka tā nākusi klajā ar vienpusēju paziņojumu.

Erevāna paziņoja, ka tā ir gatava sākt sarunas ar Azerbaidžānu par vienošanās parakstīšanas datumiem un vietu.

Janvāra beigās Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņoja, ka no 17 miera līguma projekta punktiem par diviem vienošanās vēl nav panākta.

Armēnijas ārlietu ministrs Ararats Mirzojans trešdien uzrunā parlamentā sacīja, ka saistībā ar diviem punktiem atrisinājums vēl nav panākts.

Viens no galvenajiem jautājumiem bija domstarpības par trešo pušu spēku neizvietošanu gar valstu kopīgo robežu, sacīja Pašinjans.

Viņš rosināja atļaut šādu spēku izvietošanu tajos robežas posmos, kur demarkācija jau ir veikta.

Bija arī domstarpības par abu pušu plāniem atsaukt tiesvedības lietas no starptautiskajām tiesu iestādēm.

Azerbaidžānas ārlietu ministrs ceturtdien arī sacīja, ka nākamais, ko tā sagaida no Armēnijas, ir konstitūcijas grozījumi, atkārtojot Baku prasību no Armēnijas konstitūcijas svītrot atsauci uz tās neatkarības deklarāciju, kurā paustas teritoriālās pretenzijas uz Kalnu Karabahu.

Jebkuram šādam Armēnijas konstitūcijas grozījumam būtu nepieciešams referendums.

Erevāna ir atzinusi Baku suverenitāti pār Kalnu Karabahu, un šis lēmums tika uzskatīts par pirmo nozīmīgo soli ceļā uz normalizāciju.