Eksperts: Ukrainas piekrišana 30 dienu pamieram iezīmē miera pārrunu pirmo posmu

Viņš norādīja, ka Ukrainas piekrišana 30 dienu pamieram iezīmē miera pārrunu pirmo posmu. Maklakovs uzsvēra, ka patlaban ir zināms, ka ASV amatpersonas ir devušās uz Krieviju, lai par šo jautājumu sāktu sarunas.

Viņaprāt, ASV prezidents Donalds Tramps, kurš priekšvēlēšanu kampaņas laikā vairākkārt runāja par savām spējām izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā, šo mērķi varētu sasniegt.

Bijušais NBS komandieris atzīmēja, ka Trampa izlēmība ir diezgan pārliecinoša - starp ASV un Ukrainu panākta vienošanās par derīgo izrakteņu ieguvi, kas pagaidām vēl nav parakstīta. Savukārt pēc Ukrainas un ASV amatpersonu tikšanās Saūda Arābijā, kur Ukraina piekrita 30 dienu pamieram, ASV atcēla pārtraukumu izlūkdatu apmaiņā un atsāka sniegt Ukrainai militāro palīdzību.

Pēc Maklakova paustā, Tramps solījis tikpat izlēmīgi rīkoties attiecībā uz Krieviju, tāpēc bijušajam NBS komandierim radies priekšstats, ka ASV prezidenta plāns par miera noslēgšanu starp divām karojošām pusēm izdosies. Viņš piekrita, ka pagaidām nav skaidrs, cik daudz laika tas varētu prasīt. Eksperts pieļāva, ka tas varētu būt kā minimums gads.

"Ir jāsper pirmie soļi, lai gūtu pārliecību, ka abas puses piekrīt uz 30 dienām pārtraukt uguni. Jā, šo laiku izmantos gan Ukraina, gan Krievija, taču cita risinājuma attiecībā uz miera ieviešanu starp karojošām pusēm nav. Domāju, ka no sākuma varētu ieviest pirmo miera mēnesi, kam sekotu nākamais," sacīja eksperts.

Bijušais NBS komandieris aicināja pievērst uzmanību Izraēlas un palestīniešu konfliktam, kur arī mēnesi bija pamiers, notika ķīlnieku apmaiņa. Viņš atzina, ka notika arī salīdzinoši nelielas kaujas darbības, bet kopumā pamiers tādā veidā tika ieviests. Viņaprāt, tā ir standarta procedūra, kas būtu jāievieš.

Runājot par to, ka Krievija nevēlas pieļaut Ukrainas dalību NATO, nedz arī atdot okupētās teritorijas, vai var runāt par taisnīgu mieru, uz kuru uzstāj Eiropa, Maklakovs sacīja, ka miera sarunās iesaistīties arī Eiropas Savienība (ES). Viņš pieļāva, ka Krievija un ASV ir gandrīz vienojušās, ka Krievijas okupētās teritorijas paliek tās rīcībā un Ukraina nekļūs par NATO dalībvalsti.

"Gaidīsim, kad sarunāsies iesaistīsies Eiropa, kurai būs savi argumenti un pretargumenti. Tāpat jāgaida, kas būs pēc tam, kad Ukraina un Krievija sēdīsies pie viena sarunu galda," teica bijušais NBS komandieris.

Viņš pauda, ka priekšā vēl ilgs ceļš, jo procesam turpinoties, varētu notikt gūstekņu apmaiņa, diskusijas par sankcijām, ko pret Krieviju noteica gan ASV, gan ES.

Tāpat viņš akcentēja, ka liela nozīme būs diplomātijai un tam, cik lielā mērā Ukraina un Eiropa varēs aizstāvēt savu nostāju. Eksperta ieskatā diezgan ticami, ka ASV pretosies Ukrainas un Eiropas argumentiem attiecībā uz Krievijas okupēto teritoriju atdošanu Ukrainai, Ukrainas dalību NATO un iespējamiem miera uzturētājiem Ukrainā.

Jau ziņots, ka otrdien, 11.martā, Saūda Arābijā notika ASV un Ukrainas delegāciju tikšanās, pēc kuras ASV un Ukraina izplatīja kopīgu paziņojumu, kurā Kijiva pauda gatavību pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu 30 dienu pamieru, ko var pagarināt, pusēm savstarpēji vienojoties, un ko var pieņemt un vienlaikus īstenot Krievija.

Ukrainas pieņemtais pamiera priekšlikums attiecas uz visu frontes līniju, nevis tikai uz gaisa un jūras telpu, pēc ASV un Ukrainas amatpersonu sarunām paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Krievija paziņojusi, ka būtu gatava pārtraukt karadarbību, ja Ukraina atteiksies no nodoma pievienoties NATO un atdos Krievijai visas tās sagrābtās teritorijas, kā arī teritorijas, par kuru aneksiju Maskava paziņosi, pat tās nekontrolējot.