Atšķirības pat par 600–700 eiro. Saeimas komisijā norāda uz atšķirībām sociālo darbinieku atalgojumos

Viņa stāstīja, ka pēdējā laikā īpaši izteikta ir sociālo darbinieku rotācija. Konkurētspējīgāka atalgojuma dēļ daudzi speciālisti izvēlas strādāt valsts sektorā. Īpaši tas esot novērojams bērnu un ģimenes lietu sektorā - liela daļa darbinieku izvēlas doties strādāt uz Bērnu aizsardzības centru vai Valsts probācijas dienestu (VPD). Tas esot skaidrojams arī ar to, ka valsts sektorā sociālajiem darbiniekiem ir mazāka noslodze.

Lapskalna-Alksne minēja, ka VPD uz vienu darbinieku ir 25 lietas, savukārt 26.lietu jau nosūta uz citu vietu.

"Citur [sociālajos dienestos] tā nevaram atļauties, jo mums ir ne mazāk par 60 ģimenēm uz vienu sociālo darbinieku," viņa norādīja, piebilstot, ka sociālā darba sfērā ir grūti vai drīzāk nemaz nevar runāt par preventīvo darbu. Lielākoties sociālajiem darbiniekiem jāstrādā jau ar sekām, un, kā izteicās biedrības pārstāve, "ugunsgrēku dzēšanu", kas rada papildu slodzi un izdegšanu.

Tukuma novada pašvaldības aģentūras "Tukuma novada sociālais dienests" direktore Ina Baltgalve norādīja, ka Tukuma novadā sociālajā dienestā nākas darbu konstanti organizēt 50% apmērā no pieejamo darbinieku skaita dažādu iemeslu dēļ, tāpēc būtu jādomā par ciešāku sadarbību ar augstākās izglītības iestādēm jaunu darbinieku piesaistei.

LM Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska informēja, ka 2023.gada dati liecina par sociālo darbinieku trūkumu. Lai izpildītu nepieciešamo aprēķināto speciālistu skaitu uz 1000 iedzīvotāju, kopumā trūka 428 darbinieku. Savukārt faktiski brīvo amata vietu skaits bija 148, kas liecina par to, ka nav apzināta kopējā vajadzība pēc nepieciešamajiem speciālistiem.

Šādos gadījumos LM administratīvajos lēmumos pašvaldībām lūdz sniegt redzējumu par to, kā plānots situāciju mainīt, tomēr ministrijas rīcībā situācijas risināšanai "neesot daudz instrumentu".

Ministrijas 2023.gada apkopotā informācija liecina, ka zemākā sociālā darbinieka alga bija Krāslavas novada pašvaldībā - 880 eiro, savukārt visaugstākais atalgojums fiksēts Ropažu novada pašvaldībā, kur mēnešalga bijusi 1796,6 eiro. Kopumā uz 2023.gada 1.februāri valstī sociālajos dienestos bija nodarbināti 1267 sociālie darbinieki.

Līdztekus noskaidrots, ka sociālo darbinieku noteiktais zemākais atalgojums vairumā jeb 61% sociālo dienestu nesasniedza mēnešalgu grupas minimumu. Savukārt vecāko sociālo darbinieku zemākais noteiktais atalgojums mēnešalgas grupas minimumu nesasniedza 85% sociālo dienestu, kur ir šāds amats.

Viszemākā atalgojuma izpilde novērojama tieši "bagātākajās" pašvaldībās, piemēram, Jūrmalā un Mārupē, ko sēdes dalībnieki vērtēja kā iemeslu pārskatīt normatīvus, pēc kuriem nosaka nepieciešamo sociālo darbinieku skaitu uz 1000 iedzīvotāju. Skaita noteikšanā būtu jāņem vērā arī konkrētās teritorijas bezdarbinieku skaits, kopējā sociālekonomiskā situācija un citi faktori, pauda sēde dalībnieki.

Vislielākais bruto algas pieaugums laikā no 2022. līdz 2023.gadam vērojams Kurzemes reģionā, kur pieaugums ir par 21% - no 1025 eiro līdz 1238 eiro. Savukārt viszemākais pieaugums jeb 7% novērojams Rīgā, kur alga pieaugusi no 1252 eiro līdz 1345 eiro.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte precizēja, ka noteiktais mēnešalgas minimums pašvaldībām sociālajiem darbiniekiem ir obligāti jāsasniedz 2027.gadā. Šobrīd vidēji atalgojuma atšķirība reģionos ir robežās no 620 līdz 700 eiro.

Sociālo darbinieku pārstāves pauda, ka šobrīd sociālā darba jomā strādā cilvēki tuvu pensijas vecumam, darbinieki "zem katras kritikas", vai arī studenti, kas strādā ar norunu, ka turpinās darbu arī pēc studijām. Lai gan sociālā darba studentiem ir atvieglojumi un stipendijas, Sociālo darbinieku biedrībā sagaidītu lielāku sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju, īpaši, lai risinātu to, ka neklātienes studējošajiem un strādājošajiem studentiem uz sava rēķina jāņem atvaļinājums, lai darba laikā risinātu arī studiju saistības.

Lapskalna-Alksne norādīja, ka šobrīd nesaredz specializētu, mērķētu augstākās izglītības iestādi sociālajiem darbiniekiem. Viņas ieskatā, katrai augstākās izglītības iestādei šobrīd ir cita specializācija, vēl joprojām zems ir arī profesijas prestižs. Komisija rosināja LM līdz aprīlim izstrādāt paplašinātu likuma normu, kas noteiktu, ka 3.kursa students sociālā darba specializācijā varētu sākt praktisku darbu ar pilngadīgām personām jau pēdējā kursa laikā.

Viedās attīstības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību pārraudzības nodaļas vecākā eksperte Ilona Puide piekrita, ka sociālo darbinieku atalgojums ir pārāk zems, turklāt pie paaugstinātas darba slodzes. No iedzīvotājiem saņemtas sūdzības par pakalpojumu kvalitāti, nokavētiem termiņiem, kā arī negatīvu attieksmi. Nesen saņemta sūdzība, ka pašvaldība ir nobloķējusi telefonu kādam zvanītājam, kas vairākkārt pie pašvaldības vērsies ar jautājumiem.

Atbildot uz komisijas vadītāja Andra Bērziņa (ZZS) jautājumu par ministrijas iespējām ietekmēt situāciju, VARAM pārstāves norādīja, ka ministrijas spēkos ir diezgan maz - tā var atbalstīt politikas veidošanu, iekļaut sociālo darbinieku atalgojuma jautājumu ikgadējās sarunās, bet nevar piespiest pašvaldības celt darbinieku algas. VARAM varētu iejaukties, ja tiktu konstatēti normatīvu pārkāpumi, bet kopuma algu jautājums esot pašvaldību pārziņā.

Sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka algu vienlīdzības jautājums ir pašvaldību pārziņā, un ka atlīdzības sistēmas skala dod iespējas pašvaldībām pietiekami lielā amplitūdā paaugstināt atalgojumu.

Par sociālo darbinieku problēmām Saeimas komisija atkārtoti varētu spriest maijā.