Pēc vairāku gadu pauzes izskan solījums realizēt ideju par kardioloģisko pacientu aprūpes kabinetiem

Iepriekš vēstīts, ka šādu kabinetu ieviešanu jau paredzēja Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2013.-2015.gadam, tomēr iecere netika realizēta.

Janka atzina, ka to ieviešanu atkal plānots paredzēt Sirds un asinsvadu slimību veselības uzlabošanas rīcības plānā 2025.-2027.gadam. Viņa gan norādīja, ka plāna izstrāde un apstiprināšana ir aizkavējusies, jo Eiropas Komisija ir rosinājusi visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis rīcības plānu virzīt profilakses virzienā, neizslēdzot ārstēšanu un jau sasniegto.

Janka atgādināja, ka sirds un asinsvadu slimības Latvijā joprojām ir galvenais mirstības cēlonis. Latgalē un Valkas novadā saglabājas augstākais sirds un asinsvadu slimību izraisītas mirstības rādītājs valstī, pārsniedzot 1051 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju.

Janka skaidroja, ka standartizētās mirstības rādītāji sirds un asinsvadu slimību dēļ Latvijas iedzīvotājiem ir divas reizes augstāki nekā vidēji ES. Vecumā līdz 64 gadiem atšķirība ir pat trīs reizes. Pasaules Veselības asamblejas izvirzītais globālais mērķis 2021.gadā bija samazināt hipertensijas izplatību pieaugušo vidū par 25% līdz 2025.gadam. Hipertenzijas izplatība Latvijā pieaugušo vecumā no 30 līdz 79 gadiem ir 44%, vīriešu vidū - 49%, sieviešu vidū - 39%.

Raksturojot topošā Sirds un asinsvadu slimību veselības uzlabošanas rīcības plāna saturu, Janka informēja, ka tajā plānota SCORE jeb fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanas metodes pārskatīšana un hroniskas nieru slimības skrīnings. Sekundārajā profilaksē plānota hronisko pacientu aprūpes uzlabošana un kardioloģiskās aprūpes kabineti.

Janka informēja, ka 23,76% iedzīvotāju nav saņēmuši valsts apmaksātu ģimenes ārsta, kardiologa, internista konsultāciju pēdējā gada laikā pirms akūta koronārā sindroma notikuma.

Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska (ZZS) sēdē vaicāja, vai plāna ieviešanai ir paredzēts arī finansējums. Janka skaidroja, ka plāna pasākumus iecerēts ieviest ar esošajiem resursiem, tos racionāli izmantojot.

Latvijas Universitātes profesors un Stradiņa slimnīcas kardiologs Andrejs Ērglis pauda pārliecību, ka šoreiz nedrīkst atlikt kardioloģisko pacientu aprūpes kabinetu ieviešanas ieceri. Viņš uzskata, ka valstī būtu nepieciešami vismaz 40 šādi kabineti, kur katrs no tiem uzraudzītu 40 000 kardioloģisko pacientu.

Janka informēja, ka pirmais kardioloģisko pacientu aprūpes kabinets kā pilotprojekts plānots Daugavpilī, jo Latgalē ir augstākā saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām. Savukārt kardiologs Ērglis uzskata, ka šādi kabineti būtu nepieciešami arī Liepājā, Valmierā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā. Viņš uzsvēra, ka šādi kabineti būtu atbalsts augsta riska kardioloģisko pacientu uzraudzībai un aprūpei, kā arī atbalsts ģimenes ārstiem. Lai šādi kabineti kļūtu par realitāti, nepieciešams palielināt rezidentu skaitu kardioloģijā. Tas būtu izdarāms piecu līdz desmit gadu laikā, prognozēja Ērglis.

Sēdes noslēgumā Kozlovska, atsaucoties Ērgļa aicinājumam, apņēmās rosināt VM veikt pētījumu par Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņiem. To finansētu ar Eiropas fondu palīdzību. Pēdējo reizi tāds pētījums veikts pirms desmit gadiem, taču, kā norādīja sēdes dalībnieki, situācija ir krietni mainījusies, tostarp atsevišķās veselības jomās arī uz labo pusi.

Kozlovska arī uzsvēra, ka skolās būtu neatliekami jāatjauno veselības mācība, lai jaunieši būtu informēti par veselīga dzīvesveida nozīmi veselības veicināšanā un iespējamajiem riskiem saslimt ar kardiovaskulārajām slimībām.

Sirds un asinsvadu slimību veselības uzlabošanas rīcības plānu izskatīšanai valdībā plāno iesniegt jūnijā, savukārt aprīļa sākumā to plānots nodot publiskajai apspriešanai, aprīlī vēl plānotas arī sanāksmes ar speciālistu asociācijām.