Putins apzināti izvirzījis "maksimālistiskas" prasības attiecībā uz teritoriju, miera uzturētājiem un Ukrainas neitralitāti, zinot, ka tās, visticamāk, nebūs pieņemamas Kijivai un Eiropas valstīm, raksta izdevums.
Putins jau 2024. gada jūnijā uzstāja, ka Ukrainai ir jāatkāpjas no četriem daļēji okupētajiem reģioniem - Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas, tas ir priekšnoteikums sarunām.
Neraugoties uz Trampa 24. februārī pausto apgalvojumu, ka Putins Ukrainā pieļautu Eiropas miera uzturētāju klātbūtni, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šo ideju noraidīja.
Pēc Rietumu amatpersonu domām, Putins ir gatavs turpināt karu, ja viņa nosacījumi netiks izpildīti, tādējādi radot šaubas par viņa nopietnību attiecībā uz izlīgumu.
Tikmēr Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs komentārā aģentūrai "Bloomberg" noraidīja šos apgalvojumus, uzstājot, ka Krievija joprojām ir atvērta diplomātiskām sarunām.
"Krievija ir atvērta miera centieniem un dod priekšroku mērķu sasniegšanai ar miermīlīgiem un diplomātiskiem līdzekļiem," viņš sacīja.
Tramps vairākkārt ir solījis ātri izbeigt karu, taču centieni panākt vienošanos izgāzās pēc viņa 28. februāra konfrontācijas ar prezidentu Volodimiru Zelenski Baltajā namā.
Pēc tikšanās Tramps apturēja ASV militāro palīdzību un izlūkdienestu datu apmaiņu ar Ukrainu, lai piespiestu Kijivu sākt sarunas.