Turklāt pagaidām - līdz izmaiņām likumdošanā - Francijas kodoldoktrīna atšķirībā no ASV aizliedz izvietot atomieročus ārpus Francijas. Līdz ar to, kā vēsta "France 24", Francijas Eiropas partneri ļoti labi apzinās, ka Makrona proeiropeiskā nometne vada mazākuma valdību un divkārtējā prezidenta amata kandidāte, kas vēlēšanās ieguvusi otro vietu, Marina Lepēna sīvi iebilst pret jebkādu dalīšanos ar valsts kodolatturēšanas spējām.
Lepēnas galēji labējā partija, kas jau sen ir izjutusi simpātijas pret Krieviju, atbalsta Francijas bruņošanos, bet tikai aizstāvot Francijas robežas. Viņas pārstāvētā nacionālistu nometne runas par Francijas kodollietussarga paplašināšanu raksturojusi kā "stratēģiskās neatkarības nodevību".
Jau minētais franču kodoleksperts Gremars gan norāda, ka Francijas rīcībā ir "Rafale" kara lidmašīnas, kas spēj pārvadāt kodolraķetes. To izvietošana visā Eiropā, pēc eksperta domām, dotu konkrētu formu Eiropas stratēģiskajai autonomijai, raidot signālu par "Eiropas solidaritāti, kas apgrūtinātu Maskavas aprēķinus".
Faktiski pašlaik Eiropas aizsardzība lielā mērā ir atkarīga no Francijas iekšpolitiskajiem procesiem un tā, vai izdosies veikt izmaiņas likumā, atļaujot Francijas kodolieročus izvietot ārpus valsts robežām.
"Nē" miera uzturētājiem
Kamēr Putins kārtējo reizi uzsvēra, ka miers Ukrainā iespējams tikai saskaņā ar Krievijas interesēm un tāds, lai nevienam nebūtu šaubu, ka ir sasniegti "speciālās militārās operācijas" mērķi, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda, ka Kremlis nekad nepieļaus Eiropas miera uzturētāju klātbūtni Ukrainā. Putins cita starpā bilda, ka "svešu mums nevajag, bet arī savu neatdosim", tādējādi pasludinot, ka okupētās un neleģitīmi sagrābtās Ukrainas teritorijas ir "mūsējās".