Šodienas redaktors:
Marina Latiševa
Iesūti ziņu!

VIDEO Aiz priekškara: Krievija uzskata Eiropu par nepatīkamu traucēkli

Raksta foto
Foto: Ekrānuzņēmums no video

"Nožēlojama niecība", "pēdējais neģēlis", "fašists", "savas tautas apšāvējs" - šie Kremļa propagandistu aizvadītajā nedēļā katru dienu skandētie apzīmējumi šoreiz nebija veltīti nīstajam Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Nē, šoreiz tie tika adresēti Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kurš uzņēmies līderību Eiropas Savienībā (ES) un paziņojis, ka Krievija ir drauds Eiropai. Nav grūti iedomāties Maskavas dusmas un agresiju par šādiem Francijas prezidenta izteikumiem.

Ja kādam rodas jautājums, kādēļ Makrons tiek apvainots ieroču vēršanā pret savu tautu, tad atbilde ir propagandistu viltus ziņas, ka Francijas prezidents ir pavēlējis vērst ieročus pret tā sauktajiem "dzelteno vestu" protestētājiem 2019.gadā. Jāmin, ka pret vardarbīgajiem protestētājiem, kas nodarbojās ar veikalu izlaupīšanu un dedzināšanu, policija vērsa ūdensmetējus un izmantoja asaru gāzi, taču netika raidīts neviens šāviens. Tā ka propagandistu saukļi par Makronu kā savas tautas "apšāvēju" ir klaji meli.

Faktiski visu aizvadīto nedēļu propagandisti rāvās vaiga sviedros, lai visos nāves grēkos apvainotu ES, pasludinot to par kara kurinātāju iepretī tādiem "miera baložiem" kā Krievijas diktators Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps.

Savu artavu "kremlinu" naida runai pret Eiropu pievienoja arī bijušais eiroparlamentārietis no Latvijas Andrejs Mamikins, kurš klāstīja, ka Baltijas valstis baidās, ka Krievija varētu tās okupēt, ciniski piebilstot, ka vispirms "Krievijas okupāciju vajag nopelnīt". Savukārt odiozais propagandists Vladimirs Solovjovs piebilda, ka "mēs nevis okupēsim, bet atbrīvosim".

Makrons kā fašists

Francijas prezidents pagājušās nedēļas televīzijas uzrunā tautai raksturoja Krieviju kā "draudu Francijai un Eiropai" un paziņoja, ka ir nolēmis "atvērt stratēģiskās debates par mūsu sabiedroto aizsardzību Eiropas kontinentā ar mūsu (kodol)atturēšanas līdzekļiem".

Makrons izteicās skaidri un skarbi: "Krievija jau ir pārvērtusi Ukrainas konfliktu globālā konfliktā. Tā ir mobilizējusi Ziemeļkorejas karavīrus un Irānas tehniku mūsu kontinentā, vienlaikus palīdzot šīm valstīm vēl vairāk apbruņoties. (...) Prezidenta Putina vadītā Krievija pārkāpj mūsu robežas, lai nogalinātu ienaidniekus un manipulētu ar vēlēšanām Rumānijā un Moldovā. Tā organizē digitālus uzbrukumus mūsu slimnīcām, lai apturētu to darbību. Krievija mēģina manipulēt ar mūsu viedokļiem ar meliem, kas izplatīti sociālajos tīklos."

Tas nekavējoties izsauca agresīvu Maskavas dusmu lēkmi. Augstākās Krievijas amatpersonas Makrona izteikumus noraidīja kā pārspīlētu baiļu uzjundīšanu un apsūdzēja viņu nevajadzīgas spriedzes vairošanā.

Francijas radio atsaucās uz Krievijas Federācijas padomes starptautisko lietu komitejas vadītāja Konstantīna Kosačeva izteikumu, ka Makrons ir fundamentāli nepareizi interpretējis Krievijas rīcību, apgalvojot, ka Maskava tikai reaģē uz NATO paplašināšanos, nevis īsteno agresiju. "Šāda kļūdaina analīze noved pie liktenīgām kļūdām," paziņoja Kosačevs, uzstājot, ka Francijas prezidents maldina savus pilsoņus un sabiedrotos.

Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova pauda, ka Makrona runa saturot kodolšantāžas pazīmes un radot draudus Krievijai. Maskava visiem spēkiem pūlējās pārliecināt gan pašmāju, gan starptautisko sabiedrību, ka Francijas gatavība sniegt sava kodollietussarga aizsardzību Eiropai tikai pastiprināšot globālo nedrošību, turklāt tas neesot īstenojams, jo Francijas kodolspējas esot tam neatbilstošas.

Solovjovs jau steidza paziņot, ka Makrons nekādā gadījumā neesot uzskatāms par pēckara Francijas ievērojamā politiķa, Piektās republikas prezidenta Šarla de Golla pēcteci, bet gan esot Petēna līnijas turpinātājs. Jāatgādina, ka maršals Filips Petēns 1940.gadā pēc Francijas sakāves piekrita vāciešu piedāvājumam vadīt Višī marionešu valdību, aicinot tautiešus sadarboties ar vāciešiem. Tā kā maršals Petēns Francijā tiek uzskatīts par dzimtenes nodevēju, tad Makrona pasludināšana par viņa līnijas turpinātāju, protams, ir smags un apzināts apvainojums.

Lai neizglītotās Krievijas TV auditorijas acīs galīgi diskreditētu Makronu, svētdienas vakara lielo ziņu raidījuma vadītājs Dmitrijs Kiseļovs apgalvoja, ka visi Makrona izteikumi esot saistīti nevis ar rūpēm par Eiropas drošību, bet gan vēlmi aizēnot pašmāju "skandālu" ap Makrona dzīvesbiedri Brižitu.

Jāpiebilst, ka "skandāls" gan dzīvo tikai Kiseļova galvā un neviens Francijas medijs to neuzskata par vajadzīgu pat pieminēt. Proti, Krievijas propagandas gebelsiņš atsaucas uz nez kur sagrābstītu galēji labēja ASV telekanāla sižetu, ka Brižita Makrona patiesībā ir piedzimusi kā vīrietis un vēlāk mainījusi dzimumu. Tālāk sekoja Brižitas Makronas apsūdzēšana pedofīlijā, jo viņa ar pašreizējo Francijas prezidentu uzsākusi attiecības, kad tam bijuši vien 14 gadi.

"Cik skaisti deg Eiropas pilsētas"

Kā jau ierasti klāstīja Kremļa propagandisti, ja vien ar kādas Eiropas valsts piegādātiem ieročiem tiks apšaudīta Krievijas teritorija, pa "vainīgās" valsts galvaspilsētu tikšot dots raķešu trieciens.

To varot droši darīt, jo kodolvalstij Francijai neesot attīstītas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas spētu aizsargāt Eiropu, līdz ar to, kā uzsvēra Solovjovs, būs patīkami noraudzīties, "cik skaisti deg Eiropas pilsētas".

Citi propagandisti sauca, ka pret Eiropas līderiem, kas ir "kara kurinātāji", ir jāizturas kā pret teroristiem un pēc noklusējuma ir skaidrs, kā ar tiem jārīkojas. Tāpat "kremlini" steidza visādi noniecināt Francijas spējas Eiropas aizsardzībai piedāvāt savu kodollietussargu.

Diemžēl šajā ziņā krieviem ir zināma taisnība. "France 24" atsaucas uz Francijas aizsardzības analītiķa un kodoleksperta Benuā Gremara teikto, ka pašlaik "bez ASV atbalsta spēku samērs šķiet lielākoties nelabvēlīgs Francijai, kurai kopumā ir 290 kodolgalviņas, salīdzinot ar vismaz 1600 Krievijas izvietotajām kaujas kodolgalviņām un gandrīz 2800 uzkrātajiem kaujas lādiņiem".

Savukārt "Reuters", citējot Vašingtonā bāzēto Stratēģisko un starptautisko pētījumu centru, vēsta, ka "pašreizējā situācijā Francijas un Lielbritānijas kodolspēki ir papildinājums ASV atturēšanas spējām, taču tie nebūtu dzīvotspējīgs risinājums pēkšņas ASV kodolspēku izvešanas gadījumā".

"Reuters" arī norāda, ka "Francijai ir tikai neliela daļa no tā gaisa desanta kodolieroču skaita, ko spēj nodrošināt ASV. Jebkurš tās sistēmu jauninājums būtu dārgs un prasītu būtiskas loģistikas un darbības izmaiņas laikā, kad valdība jau ir finansiāli pārslogota. Francijai varētu paiet līdz pat 10 gadiem, lai palielinātu savu arsenālu tikai par 100 kaujas galviņām, norāda eksperti".

Turklāt pagaidām - līdz izmaiņām likumdošanā - Francijas kodoldoktrīna atšķirībā no ASV aizliedz izvietot atomieročus ārpus Francijas. Līdz ar to, kā vēsta "France 24", Francijas Eiropas partneri ļoti labi apzinās, ka Makrona proeiropeiskā nometne vada mazākuma valdību un divkārtējā prezidenta amata kandidāte, kas vēlēšanās ieguvusi otro vietu, Marina Lepēna sīvi iebilst pret jebkādu dalīšanos ar valsts kodolatturēšanas spējām.

Lepēnas galēji labējā partija, kas jau sen ir izjutusi simpātijas pret Krieviju, atbalsta Francijas bruņošanos, bet tikai aizstāvot Francijas robežas. Viņas pārstāvētā nacionālistu nometne runas par Francijas kodollietussarga paplašināšanu raksturojusi kā "stratēģiskās neatkarības nodevību".

Jau minētais franču kodoleksperts Gremars gan norāda, ka Francijas rīcībā ir "Rafale" kara lidmašīnas, kas spēj pārvadāt kodolraķetes. To izvietošana visā Eiropā, pēc eksperta domām, dotu konkrētu formu Eiropas stratēģiskajai autonomijai, raidot signālu par "Eiropas solidaritāti, kas apgrūtinātu Maskavas aprēķinus".

Faktiski pašlaik Eiropas aizsardzība lielā mērā ir atkarīga no Francijas iekšpolitiskajiem procesiem un tā, vai izdosies veikt izmaiņas likumā, atļaujot Francijas kodolieročus izvietot ārpus valsts robežām.

"Nē" miera uzturētājiem

Kamēr Putins kārtējo reizi uzsvēra, ka miers Ukrainā iespējams tikai saskaņā ar Krievijas interesēm un tāds, lai nevienam nebūtu šaubu, ka ir sasniegti "speciālās militārās operācijas" mērķi, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda, ka Kremlis nekad nepieļaus Eiropas miera uzturētāju klātbūtni Ukrainā. Putins cita starpā bilda, ka "svešu mums nevajag, bet arī savu neatdosim", tādējādi pasludinot, ka okupētās un neleģitīmi sagrābtās Ukrainas teritorijas ir "mūsējās".

Līdztekus Krievijas amatpersonas norādīja, ka Makrona un Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera un citu Eiropas valstu skarbā retorika netiek balstīta stingrā militārā spēkā pretstatā Krievijas panākumiem kaujas laukā Ukrainā.

Krievi sev ierastā manierē sludināja, ka ir "stiprākie", tādēļ viņiem ir taisnība, un Eiropas pretenzijām nav militāra pamatojuma, tādēļ tās var neņemt vērā.

Kremļa propagandisti paziņoja, ka pašlaik vienīgās saprāta balsis pieder Krievijai un ASV, savukārt Eiropai ir nepieciešams karš, bet, tā kā Eiropa ir militāri vāja, to var neņemt vērā.

Lai gan Francija, Vācija un Lielbritānija neaptverami kaitina Krieviju, tā šīs valstis un visu Eiropu kopumā uzskata tikai par nepatīkamu traucēkli, ja savā pusē ir dabūts Tramps. Tas ir nopietns vēstījums eiropiešiem, kuru nevar izlikties neredzam.

Raksta foto
Foto: MAF

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2024

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu