"Dūriens mugurā." Igaunijas sociāldemokrāti izslēgti no valdošās koalīcijas

"Koalīcijas beigas pamatojamas divos vārdos - lai Reformu partija un "Igaunija 200" varētu īstenot labēju politiku," atstājot valdības namu, žurnālistiem sacīja Lēnemetss, kuram Mihala valdībā ir iekšlietu ministra amats.

Kā otro iemeslu koalīcijas sabrukumam viņš minēja Reformu partijas zemo reitingu.

"Tas bija viņu vienīgais plāns, ka viņiem kaut kas jādara. Tas bija vienīgais plāns, ko Kristens Mihals spēja izdomāt," teica Lēnemetss.

Sociāldemokrātu līderis partijas izslēgšanu no valdības nosauca par dūrienu mugurā, sakot, ka iepriekšējā Reformu partijas līdere un premjerministre Kaja Kallasa pat grūtos laikos rūpējusies par koalīcijas partneriem, bet Mihals rīkojies citādi.

Savukārt Mihals žurnālistiem teica, ka koalīcijas padomes sēdē sociāldemokrāti saņēmuši atvadu rokasspiedienu.

"Ir skaidrs, ka valdībā bija divas labējās partijas un viena kreisā partija," sacīja Mihals, piebilstot, ka laikā, kad jāpieņem steidzami lēmumi, par tiem nevar bezgalīgi diskutēt.

"Daži lēmumi ir jāpieņem ātri, un Igaunijai ir jāvirzās uz priekšu," viņš uzsvēra.

Premjers teica, ka jaunā divu partiju valdošā koalīcija atteiksies no uzņēmumu peļņas nodokļa, ko bija paredzēts ieviest no nākamā gada 1.janvāra.

"Uzņēmējdarbībai ir jābūt iespējai attīstīties," norādīja Mihals.

Turklāt iecerēts samazināt ienākuma nodokļa slogu fiziskām personām, proti, ar šo nodokli netiks aplikti ieņēmumi no pirmā eiro, kā tas bija paredzēts no nākamā gada, sacīja premjers.

Viņš arī teica, ka oktobrī gaidāmās pašvaldību vēlēšanas būtu pēdējās, kurās būs iespēja balsot nepilsoņiem, un ka balsstiesības pašvaldību vēlēšanās tika atņemtas arī Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Runājot par drošību, Mihals apliecināja, ka arī jaunajai koalīcijai drošība būs prioritāte un ka izdevumus aizsardzībai iecerēts palielināt līdz 5% no iekšzemes kopprodukta.

Pēc Mihala teiktā, Reformu partija un "Igaunija 200" izstrādās jaunu koalīcijas līgumu, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta drošībai un ekonomikai, un ministru portfeļi tiks sadalīti starp abām partijām.

Premjers arī sacīja, ka otrdien tiksies ar valsts prezidentu Alaru Karisu un lūgs atbrīvot no amatiem četrus sociāldemokrātu ministrus - iekšlietu ministru Lēnemetsu, veselības ministri Rīnu Sikutu, reģionu lietu un lauksaimniecības ministri Piretu Hartmani un infrastruktūras ministru Vladimiru Svetu.

Šķelšanās valdības koalīcijā kļuva publiska pagājušajā nedēļā, kad reformisti un "Igaunija 200" asi kritizēja sociāldemokrātus. Reformu partija pieļāva, ka situācija beigsies ar sociāldemokrātu izslēgšanu no koalīcijas.

Reformu partijai un partijai "Igaunija 200" ir minimāls vairākums parlamentā - tās var rēķināties tikai ar 52 deputātu balsīm. Rīgikogu ir pavisam 101 deputāts.

Reformu partija, "Igaunija 200" un sociāldemokrāti izveidoja koalīciju pēc 2023.gada martā notikušajām parlamenta vēlēšanām. Līdz tam kopš 2022.gada jūlija sociāldemokrāti bija valdošajā koalīcijā kopā ar Reformu partiju un nacionālkonservatīvo partiju "Tēvzeme".

2024.gada jūlijā Mihals nomainīja premjerministra amatā Kaju Kallasu, kas bija izvirzīta Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas augstās pārstāves amatam. Valdībā tika nomainīti vairāki ministri. Septembrī Mihals tika ievēlēts par Reformu partijas priekšēdētāju.

Kopš 2023.gada beigām popularitātes reitingu līdere ir parlamenta opozīcijā esošā "Tēvzeme", savukārt Reformu partijas un "Igaunija 200" reitings samazinās.