Latvijas politiķi un iestādes zaudē sociālajos tīklos izvērsto informatīvo karu

Rietumu pasaules drošības centrālais balsts ASV aptur palīdzību Ukrainai, prezidents Tramps no Baltā nama padzen Volodimiru Zelenski, bet sazvanās ar Vladimiru Putinu. Eiropa pa galvu, pa kaklu meklē ceļus, kā spēt sevi aizsargāt bez Amerikas.

Latvijas iedzīvotāji dodas uz populārāko interneta meklēšanas rīku un tajā meklē informāciju. Viņi raksta atslēgvārdu "Zelenskis" – vairāk tas tika guglēts tikai Krievijas iebrukuma sākumā un pirms gada, kad Ukrainas prezidents apmeklēja Latviju. Meklē informāciju par NATO klātbūtni Latvijā, ko teicis valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņi meklētājā raksta arī "panikas lēkme" un "72 stundu soma".

Portāla "Delfi" sociālo tīklu nodaļas vadītājs Jānis Sildniks norāda: "Trauksme noteikti ir jūtama, un cilvēki meklē skaidrojumus, un ļoti bieži tos skaidrojumus ir grūti atrast tur, kur viņiem vajadzētu nākt."

Prezidents Rinkēvičs, kurš interneta vidē ir aktīvs, pēc ASV un Krievijas pārstāvju oficiālās tikšanās sociālajos tīklos angliski ierakstīja: "Nekad nepārtrauciet panikot." Citu oficiālo amatpersonu komentāru tobrīd nebija.

Jau vēlāk medijos prezidents runāja plašāk. Taču teju katra nākamā diena nesa arvien satraucošākas ziņas – šaubas par NATO nākotni, ASV koalīcija ar Krieviju Apvienoto nāciju balsojumā. Eiropas līderu samitā Londonā Baltijas valstis nebija uzaicinātas, tādēļ sociālajos tīklos izplatās trauksmainas spekulācijas. Ne premjeres, ne ārlietu ministres sociālo tīklu kontos iedzīvotāji atbildi, kādēļ tā, neatrod. Ministru prezidente tikai diplomātiski norāda uz to, cik augstu vērtē Lielbritānijas līderību un ka Latvijas tēriņi aizsardzībai nākamgad sasniegs jau 4% no IKP.

Tādā trūkumā par ziņu kļuva arī nejauši nofotografētas Saeimas priekšsēdētājas piezīmes, kur rakstīts: "ASV lēmuma dēļ cietīs cilvēku dzīvības. Nedrošs partneris."

"Mūsu ārkārtīgi ātrajā informācijas apritē, kas mums ir, patiešām reizēm kaut kāda gaidīšana līdz, pēdiņās sakot, cepiens pārveļas jau pāri un visi par to ir izteikušies, izņemot amatpersonas, tās ir diezgan bīstamas situācijas. Ja ir jautājums, kurš uzliesmo sabiedrībā, tad paust, pat ja nav zināms vēl tā kā īstā atbilde vai īstais rezultāts, bet vismaz paust to lietu, kā mēs saprotam, un ka šī ir problēma, un ka tad mēs nāksim ārā tad un tad un par to teiksim, jo šobrīd mēs darām to un to. Nu, tā kā verbalizēt savas darbības," norāda analītikas un vadības grupas “PowerHouse Latvia” partneris, Pētniecības un attīstības direktors Mārtiņš Daugulis.

Amatpersonas vēlas sagaidīt, kad būs perfekts mirklis un atbilde. Tā parasti tiek publiskota oficiālos paziņojumos un preses konferencēs. Taču krīzes un neskaidrību apstākļos tas ir par vēlu un pārāk maz. Turklāt liela daļa sabiedrības par oficiālajiem paziņojumiem tā arī neuzzina.

Arvien lielāka daļa iedzīvotāju jaunumus uzzina sociālajos tīklos un tradicionālos medijus nepatērē. Informatīvā kara apstākļos viņus ziņas nesasniedz vispār vai arī tās ir izkropļotas.

Sociālie mediji kopš to tapšanas brīža ir vieta, kur cilvēki un organizācijas dalās ar jaunumiem. Gadu gaitā daudziem izveidojies pieradums ziņām sekot cauri sociālajiem tīkliem – ja pasaulē notiek kas svarīgs, tad gan jau mediji vai draugi to ierakstīs tviterī vai feisbukā.

Portāla "Delfi" sociālo tīklu nodaļas vadītājs Jānis Sildniks norāda: "Kad es sāku strādāt portālā "Delfi", tad primārais sociālais medijs bija "draugiem.lv", no kurienes nāca tiešām liels cilvēku pieplūdums. Pēc tam jau tad pieslēdzās arī "Twitter" un "Facebook", kas pārņēma šo konkrēto funkciju, tā bija tāda ļoti abpusēji izdevīga vienošanās starp medijiem un sociāliem tīkliem, ka mēs jums dodam saturu un jūs mums dodat šo te lietotāju plūsmu."

Taču tā vairs nenotiek. Lielākie tīkli ieviesuši algoritmus, kas ierakstus ar saitēm uz mediju lapām rāda mazākam cilvēku skaitam. Piemēram, vienam no lielākajiem laikrakstiem pasaulē "New York Times" tviterī ir 55 miljoni sekotāju, bet tā ierakstus redz vidēji daži desmiti tūkstošu cilvēku.

Arī Latvijā vairāk nekā 70% cilvēku izmanto sociālos tīklus, lai uzzinātu aktuālitātes. Ja vecāka gada gājuma ļaudis mēdz lasīt arī portālus, drukāto presi un skatīties televīziju, tad ap 70% jauniešu ziņas sasniedz tikai cauri algoritmu kontrolētām platformām.

"Cilvēka uzmanība ir lielākā vērtība, cilvēka dati, cilvēka uzmanība, tas laiks, cik mēs pavadām konkrētajā medijā vai sociālajā tīklā. "Facebook", piemēram, nav ieinteresēts, ka cilvēki ierauga tur "Delfi” vai “TV3 ziņu", spiež virsū uz tās un aiziet tālāk uz to portālu, jo tajā brīdī tas lietotājs pamet vienu platformu un aiziet uz otru. Līdz ar to viņiem finansiāli izdevīgāk ir, ka tas cilvēks turpina sēdēt tajā "Facebook" platformā un redz tur nopirktās reklāmas," skaidro Sildniks.

Mediji cenšas algoritmus apiet – publicēt saturu bez ārējām saitēm, lai cilvēki redzētu viņu saturu. Cerībā, ka sociālo tīklu lietotāji gribēs uzzināt vairāk un paši dosies uz medija lapu vai arī tad, kad tiešām nepieciešama uzticama informācija, viņi zinās, kur to meklēt.

Rezultātā tas, vai Latvijas iedzīvotāji redz patiesas ziņas vai arī informāciju Krievijas propagandas mērcē, ir atkarīgs no Ķīnā un ASV bāzētām platformām. Tās prioritāri demonstrē ierakstus un video, kas izraisa emocijas – arī dusmas, naidu, aizdomas, jo tā cilvēki platformās uzturas ilgāk.

"Viņi ir atstāti algoritma varā. Viņi redzēs to informāciju, kas, ko viņa algoritms domās, ka viņam gribās redzēt. Un ir vēl viens aspekts jāņem vērā, ka sociālie mediji ir kļuvuši arī klaji politiski," norāda portāla "Delfi" sociālo tīklu nodaļas vadītājs.

"Twitter" pieder ASV prezidenta Donalda Trampa līdzgājējam Īlonam Maskam. Pirms parlamenta vēlēšanām Vācijā viņš atklāti atbalstīja galēji labējo, Krievijai labvēlīgo partiju AfD. Viņš kritizē Ukrainu, sludina Krievijas tiesības uz Ukrainas austrumu teritorijām. Saskaņā ar pētījumiem, šāds saturs tiek pastiprināti demonstrēts platformas teju 400 miljoniem lietotāju. Plānus mainīt satura politiku uz Donaldam Trampam tīkamāku paudis arī "Facebook" un "Instagram" īpašnieks Marks Zakerbergs.

Platformu spēku demonstrēja pagājušā gada Rumānijas prezidenta vēlēšanās. Dažus mēnešus pirms tām Krievija izveidoja milzīgu viltotu kontu tīklu "TikTok" un "Telegram". Tie atbalstīja reti kuram līdz tam zināmo kandidātu Kelinu Džordžesku un izplatīja dezinformāciju par proeiropeisko sāncensi, kas tika uzskatīta par vēlēšanu līderi. Pret Ukrainu un par Krieviju kampaņojošais Džordžesku pirmajā vēlēšanu kārtā uzvarēja. Tiesa gan, pierādījumi par to, ka viņa kampaņa finansēta un organizēta Krievijā, lika Konstitucionālajai tiesai vēlēšanu rezultātus atcelt.

Latvijas prezidents "TikTokā" nav vispār. Savukārt aktīvs tur ir Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, partiju "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" politiķi, kur viņu ieraksti mēdz sasniegt desmitiem tūkstošu cilvēku.

Eiropas Komisija gatavo prasības platformām, kas ļautu iedzīvotājiem redzēt un izvēlēties algoritmu, kādā tiek atlasīts viņiem redzamais saturs. Tikmēr galvenais rīks, kā rūpēties, lai valsts sasniegtu iedzīvotājus, kas ziņas patērē tikai caur sociālo tīklu algoritmiem, ir politiķiem pašiem ar viņiem runāt šajās platformās. To jau trīs gadus demonstrē Ukrainas prezidents, pašvaldību vadītāji un citas amatpersonas. Viņi regulāri par padarīto atskaitās videoformātā, komentē jaunākos notikumus un informē, ko darīt dažādās krīzēs. Tiešāku komunikācijas formu pārņem arī Francijas prezidents Emanuēls Makrons un citi Eiropas politiķi.

"Mēs neizmantojam tādas regulāras iznākšanas, bet tādas īstas, nevis piaristiski sagatavotas, bet īstas iznākšanas sociālajā tīmeklī ar stāstiem par to, ko tad mēs šajā nedēļā esam izdarījuši, un ko mēs darīsim tālāk. Un tas citur pasaulē jau – Amerikas Savienotajās Valstīs, gan kongresmeņi, gan senatori, tā ir vienkārši izteikta lieta, un tur nav nekas samākslots. Tur ir, es stāstu par to, ko es daru, kas man ir uz darba galda. Un, jā, daļa sitīs par to, ka tev tur par maz uz darba galda, vai nepareizie jautājumi, bet tad mēs vismaz saprotam, ko tas cilvēks tur dara," uzsver Daugulis.

Latvijas politiķi un valsts pārvalde sociālajos tīklos publicē noslīpētus tekstus un glīti apstrādātus video. Tie ir saplānoti un saskaņoti atbilstoši stratēģiskās komunikācijas principiem, taču algoritmi tādam saturam nedod priekšroku.

Komunikācijas stratēģis Zigurds Zaķis skaidro: "Valsts pārvalde ir izdarījusi, manuprāt, ļoti daudz pēdējos 10 gados – lielu pāreju komunikācijā no tādas lineāras publicitātes tipa komunikācijas uz stratēģisko komunikāciju. Un tas varbūt ne vienmēr ir redzams, un ne visam ir jābūt redzam. Un ir skaidrs, ka cilvēku nedrošības sajūta, kā jebkurās izmaiņās, ir. Un tikpat skaidrs, ka gandrīz vienīgā recepte tur ir komunikācija. Nu, protams, arī darba darīšana un tā tālāk, bet beigu beigās savu drošības sajūtu mēs katrs un mēs visi kopā veidojam caur stāstiem, naratīviem vai caur to, ko mēs arī redzam un dzirdam publiskajā telpā, visu savu to pasaules uzskatu."

Zigurdu Zaķi ik pa laikam piesaista kāda no valsts pārvaldes iestādēm, lai palīdzētu izveidot stratēģiju, kā runāt ar sabiedrību un ko tai stāstīt. Viņš konsultējis arī Valsts kancelejā izveidoto Stratēģiskās komunikācijas departamentu, bet atzīst, ka tagad valsts saziņa ar sabiedrību ir jāmaina. Tai jāmobilizē gan individuāli cilvēki, gan organizācijas un jāstiprina valsti. Tā ir viena no pirmajām aizsardzības līnijām.

"Ne mazāk svarīga kā arī fiziskā drošība, kā arī noturības veidošana – ekonomiskās noturības un citu veidu -, un nepārprotami tur ir kur augt visiem, lai to stiprinātu. To nevar izdarīt ar trikiem, to nevar izdarīt ar tādām polittehnoloģiskām konstrukcijām, ja. Tur ir vajadzīga saruna par pēc būtības, kas balstās tālāk darbos, lēmumos, rīcībpolitikās, kura ir emocionāla, lai mūs vispār sadzirdētu," skaidro Zaķis.

Tikmēr par komunikāciju atbildīgais Valsts kancelejas departaments nesen piedzīvojis reformu – trešā daļa darbinieku no amata atbrīvoti.

"Mēs šobrīd koordinējam komunikāciju. Es domāju ļoti daudz, īpaši tās ministrijas, tās amatpersonas, kas vistiešākā veidā ir atbildīgas par ārējo drošību, aizsardzību, diplomātiju – te es gribētu īpaši izcelt Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas darbu, arī iekšlietu resoru darbu, ņemot vērā iekšējo drošību, robežas izbūvi – jau dara ievērojam darbu. Mēs arī koordinējamies savā starpā runājam gan par vēstījumiem, gan par to rezonansi, kā tie vēstījumi sasniedz vai nesasniedz savus mērķus. Tā ka šeit tiešām ievērojams darbs tiek jau darīts," uzsver Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta vadītāja vietnieks Rihards Bambals.

Departamenta vadītājs kā labu piemēru min komunikāciju ap Latvijas un Zviedrijas datu kabeļa saraušanu. Informācija nodrošināta ātri, atbildīgās amatpersonas dažu stundu laikā pulcējās uz preses konferenci, lai atbildētu uz jautājumiem. Citādāk bijis Krievijas militāro dronu, kas ar visu nesprāgušo lādiņu nokrita pie Gaigalvas ciema.

Eksperti gan uzsver – sabiedrisko attiecību speciālisti nesasniegts TIkTok un Facebook lietotājus. Tam jāņem rokā telefons un politiķiem un iestāžu vadītājiem jārunā ar cilvēkiem pa tiešo.

"Ja tu esi par taisnu lietu, ja tu esi patiess, godīgs pats pret sevi un savu pārliecību, tu runā ar sabiedrību kā ar pieaugušiem cilvēkiem. Un tas ir tas pamatmotīvs, kas mums šobrīd nolasās tajā digitālajā pasaulē ar tiem datiem, ar kuriem mēs strādājam, ko mēs dodam gan, gan uzņēmumiem, gan arī politiskajām partijām," saka Daugulis.

Eksperti uzsver – ja neskaidrību un baiļu apstākļos valsts pārvalde un politiķi nepāries uz atklātāku un biežāku komunikāciju ar sabiedrību, tad informācijas vakuumu aizpildīs citi. Labākajā gadījumā tie būs opozīcijas politiķi, kas kritizē valdību, sliktākajā – pretvalstiski noskaņoti spēki