"Neesam dāņi un nebūsim amerikāņi." Kas gaida Grenlandi? (1)

Pateicoties ASV prezidenta Donalda Trampa ekspansionistiskajiem tīkojumiem, kurus viņš tikko atkārtojis savā pirmajā uzrunā abu Kongresu palātu apvienotajā sēdē, vēlēšanas pasaules lielākajā, taču nomaļajā un reti apdzīvotajā salā nonākušas starptautiskās uzmanības krustpunktā.

Tikmēr Grenlandē par savdabīgu mantru kļuvis apgalvojums, ka "grenlandieši nevēlas būt dāņi, grenlandieši nevēlas būt amerikāņi. Grenlande netiek pārdota". Tajā pašā laikā Trampa demarši raisījuši vēl nepieredzētu salinieku ieinteresētību pilnīgā neatkarībā no Dānijas, un tas kļuvis par galveno priekšvēlēšanu jautājumu.

Kāpēc tāda interese par Grenlandi?

ASV un citas pasaules lielvaras pēc Grenlandes tīko salas stratēģiskās atrašanās vietas dēļ, tās zemes dzīlēs atrodamo retzemju metālu un citu izrakteņu dēļ, kā arī miljardiem barelu lielo, taču vēl neskarto naftas iegulu dēļ. Interesi vairo arī iespējamie kuģošanas ceļi, kas pavērsies Arktikā, klimata pārmaiņu rezultātā atkāpjoties ledus segai, kas klāj lielāko daļu Grenlandes.

Tiek lēsts, ka Grenlandes retzemju metālu krājumi varētu sasniegt 36,1 miljonu tonnu. Sagaidāms, ka pieprasījums pēc šiem 17 metāliem tehnoloģiju industrijā strauji pieaugs. Tie nepieciešami lidrobotu, vēja turbīnu, datoru cieto disku, elektromobiļu, teleskopu lēcu un iznīcinātāju ražošanā.

Taču to retzemju metālu krājumi, kuru ieguve ekonomiski un tehniski atmaksājas, saskaņā ar ASV Ģeoloģiskā dienesta pēdējām aplēsēm ir tikai 1,5 miljoni tonnu. Tas ir pieticīgs daudzums salīdzinājumā ar Ķīnu un Brazīliju, kuru dzīles slēpj attiecīgi 44 un 21 miljonu tonnu šo izrakteņu. Tomēr tas varētu būt pietiekami daudz, lai piesaistītu to ražotāju vērību, kas vēlas diversificēt savus piegādes avotus, mazinot Ķīnas ietekmi.

Grenlandes teritorija pielīdzināma aptuveni piektdaļai no ASV pašreizējās teritorijas lieluma un ir trīskārt lielāka nekā Teksasa. Taču tās galvaspilsēta Nūka atrodas tuvāk Ņujorkai nekā Kopenhāgenai. Sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Grenlandei, kas ir ASV un Krievijas interešu sadures punkts Arktikā, tiek piešķirta liela ģeopolitiska nozīme. Grenlande atrodas īsākās raķešu trajektorijas maršrutā no Krievijas uz ASV, un tā pastāvīgi bijusi Savienoto Valstu drošības operāciju atbalsta punkts.

Kas ir grenlandieši?

Vairums no 57 000 grenlandiešu ir inuīti, un aptuveni 90% salinieku sevi uzskata par iedzimtajiem. Viņi lepojas ar savu kultūru un tradīcijām, kas ļāvušas tiem izdzīvot gadsimtiem ilgi vienos no skarbākajiem apstākļiem, kādi sastopami uz Zemeslodes. Tajā pašā laikā lielākā daļa grenlandiešu ir luterāņi, lai gan piederība baznīcai ne vienmēr liecina par dziļu ticību. Līdz 1953.gadam Grenlandē bija liegta citu konfesiju draudžu reģistrēšana, taču kopš tā laika salā parādījušās arī vasarsvētku un katoļu draudzes, lai gan tās pamatā apkalpo filipīniešu imigrantus.

Pēdējos gados daļa jauniešu arvien aktīvāk prasa atjaunot pirmskristietības šamanisma tradīcijas. Daži nolūkā uzsvērt savas inuītu saknes sevi izrotā ar iedzimto tradicionālajiem tetovējumiem. Tas kalpo kā līdzeklis dāņu koloniālisma un eiropeiskās kultūras ietekmes publiskam noraidījumam.

Tajā pašā laikā daudzi no grenlandiešiem, kas izjūt īpašu tuvību dabai, ir aizvainoti par Trampa draudiem pārņemt savā kontrolē viņu salu, nepieciešamības gadījumā pielietojot pat spēku, jo to prasot ASV drošības intereses.

Dānijas loma

Dāņi Grenlandi kolonizēja pirms 300 gadiem, un kopš 1721.gada tā bija Dānijas kolonija, līdz 1953.gadā kļuva par vienu no valsts provincēm. Taču 1979.gadā sala ieguva autonomiju, bet 2009.gadā Dānijas parlaments pieņēma likumu, kas piešķīra Grenlandei pašpārvaldes tiesības, Kopenhāgenas kontrolē atstājot tikai kontroli pār monetāro politiku, ārlietām un aizsardzību.

Trampa izteiktās pretenzijas uz Grenlandi Kopenhāgenā izraisīja politisko krīzi, un Dānijas premjerministre Mete Frederiksena janvāra beigās devās tūrē pa Eiropas Savienības (ES) galvaspilsētām, lai saņemtu citu bloka dalībvalstu atbalstu Grenlandes jautājumā. Frederiksena brīdināja, ka kontinentam jārēķinās ar jaunu, "daudz neskaidrāku nākotni". Vienlaikus Kopenhāgena paziņojusi par savas militārās klātbūtnes pastiprināšanu Arktikā.

Grenlandes ekonomika lielā mērā joprojām ir atkarīga no zvejniecības, un pusi tās budžeta veido četrus miljardus kronu (536 miljonus eiro) lielā ikgadējā subsīdija, kas tiek saņemta no Dānijas.

Inuītu izcelsmes kinematogrāfiste un rakstniece Aka Hansena, par spīti aizdomām pret Trampa patiesajiem nolūkiem, tomēr izjūt pateicību, jo Baltā nama saimnieka tīkojumi pievērsuši Grenlandei pārējās pasaules uzmanību. Tāpat kā daudzi citi grenlandieši, viņa vēlas, lai Grenlande un tās tauta tiktu cienīta, taču nevēlas jaunu koloniālo saimnieku. Tomēr, viņasprāt, Trampa izteikumi ir veicinājuši centienus iegūt pilnīgu neatkarību no Dānijas.

Dānija tiek vainota dažādos noziegumos pret inuītiem, tostarp par bērnu atņemšanu inuītu ģimenēm pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, lai tos integrētu dāņu sabiedrībā. Kopenhāgenai tiek pārmesta arī kontracepcijas spirāļu piedāvāšana inuītu sievietēm sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, lai tādējādi ierobežotu Grenlandes iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Trampa "desants"

Lai gan pats Tramps vēl nav spēris savu kāju uz iekārotās zemes, viņš turp janvārī nosūtīja savu dēlu - Donaldu junioru, kas Nūkā ieradās ar lidmašīnu, ko greznoja milzu uzraksts "TRUMP".

Uz Nūku steidza arī žurnālisti no visiem pasaules nostūriem, lai paši pārliecinātos, ko grenlandieši domā par jaunā ASV prezidenta izteikumiem. Grenlandes galvaspilsētā ieradās arī Trampu atbalstošie tīmekļa ietekmētāji, kas pazīstami kā "NelkBoys". Viņi Nūkas ielās bērniem dalīja cepurītes ar uzrakstu MAGA (Trampa priekšvēlēšanu saukļa - Make Amerika Great Egain - Padarīsim Ameriku atkal varenu - akronīms) un 100 dolāru banknotes.

Vēl savas pirmās prezidentūras laikā Tramps sāka runas par Grenlandes pirkšanu, taču 2019.gadā šo ASV prezidenta ideju gan Dānija, gan Grenlande bez liekas apspriešanas noraidīja. Taču tagad Tramps, šķiet, pie šī jautājuma ir ķēries pavisam nopietni un viņa tonis kļuvis skarbāks, neizslēdzot par bruņota spēka pielietošanu, lai panāktu savu iegribu īstenošanos.

Vēlēšanas un neatkarība

Iespējams, ka nākamnedēļ gaidāmās vēlēšanas būs vienas no izšķirīgākajām Dānijas autonomās provinces vēsturē.

Gan valdošās partijas - premjerministra Mutes Egedes pārstāvētā "Inuit Ataqatigiit" (IA) ("Tautas kopība") un sociāldemokrātiskā partija "Siumut" ("Uz priekšu!") -, gan opozīcija atbalsta ieceri pēc vēlēšanām rīkot referendumu par Grenlandes neatkarību. Tomēr, kamēr dažas partijas iestājas par strauju rīcību, citas atbalsta pakāpeniskāku pieeju.

Atbalstu neatkarībai no Dānijas pauž 84% grenlandiešu, bet 85% aptaujāto vienlaikus noraida iespēju kļūt par ASV sastāvdaļu, kam piekristu vien 6%. Tomēr iespējas Grenlandei būt ekonomiski pašpietiekamai liek šaubīties, cik reālistiska ir salas pilnīga neatkarība? Tāpēc izskan arī balsis, kas mudina saites ar Kopenhāgenu pilnībā nesaraut.

Savā uzrunā abu Kongresu palātas locekļiem otrdienas vakarā Tramps pauda "stingru atbalstu" grenlandiešu "satriecošās tautas" tiesībām uz pašnoteikšanos, "pašiem nosakot savu nākotni". Pēc neilgas pauzes, tieši vēršoties pie grenlandiešiem, Baltā nama saimnieks piebilda: "Un, ja jūs vēlēsieties, mēs jūs laipni uzņemsim Amerikas Savienotajās Valstīs. (..) Mēs jūs padarīsim bagātus."

Šī bija pirmā reize, kad Tramps tieši vērsās pie grenlandiešiem, un pirmā reize, kad savas pretenzijas uz pasaules lielāko salu viņš pauda tik augstā līmenī. "Tā ir ļoti maza tauta, taču ļoti, ļoti liela zemes platība un ļoti, ļoti svarīga militārai drošībai," uzsvēra ASV prezidents, piebilstot: "Manuprāt, mēs to iegūsim, tādā vai citādā veidā mēs to dabūsim."

Kamēr Kongresa locekļu vidū Trampa paziņojums izsauca pretrunīgu reakciju, sākot ar jau ierastajiem aplausiem viņa atbalstītāju rindās un beidzot ar apmulsumu vai smīniem starp skeptiķiem un viņa pretiniekiem, paši grenlandieši nekādu entuziasmu neizrādīja. "Tas atkarīgs no mums, vai kļūsim bagāti," reaģējot uz ASV prezidenta kārtējiem paziņojumiem, izteicās opozīcijā esošās partijas "Naleraq" ("Orientēšanās punkts") līderis Pele Brobergs.

"Viņam nerūp cilvēki," sarunā ar laikrakstu "The New York Times" izteicās Grenlandes policijas darbiniece Anna Katrīna Nīlsena. "Viņš vienīgi kāro mūsu urānu, mūsu raktuves un mūsu stratēģisko novietojumu pasaulē."

Pat grenlandiešu trampists Jergens Boaens, kas vēlēšanās startē ar proamerikānisku programmu, juties spiests paziņot, ka ir pret Grenlandes pārņemšanu ASV kontrolē. Sarunā ar aģentūru AFP viņš trešdien norādīja, ka Grenlandei jākļūst par neatkarīgu valsti.

"Viņš saka - tādā vai citādā veidā mēs to dabūsim. Ikkatrs grenlandietis cīnīsies ar visu, kas ir mūsu rīcībā, lai gādātu, ka tas nenotiek," komentējot Trampa paziņojumus, uzsvēra Grenlandes parlamenta ārlietu un drošības komitejas priekšsēdētāja Pipaluka Linge-Rasmusena, kas pārstāv valdošo partiju IA. "Esam to teikuši un sakām vēlreiz - mēs vēlamies paši sevi pārvaldīt."

Tikmēr Dānijas ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens, lūgts komentēt Trampa izteikumus, aģentūrai AP norādīja, ka vissvarīgākais ASV prezidenta runā esot bijis apgalvojums par atbalstu grenlandiešu tiesībām uz pašnoteikšanos. "Esmu ļoti optimistisks attiecībā uz grenlandiešu lēmumu šajā lietā," apgalvoja Rasmusens, paužot pārliecību, ka viņi nevēlas atdalīties no Dānijas tikai tāpēc, lai kļūtu par "integrētu Amerikas sastāvdaļu". Viņš uzsvēra, ka svarīgākais ir, lai nākamās nedēļas vēlēšanas būtu brīvas un godīgas, un "bez jebkādas ārvalstu iejaukšanās".

Tikmēr premjerministrs Egede atkārtoti uzsvēra: "Mēs nevēlamies būt amerikāņi, nedz arī dāņi. Mēs esam grenlandieši. Amerikāņiem un viņu līderiem tas jāsaprot. Mēs netiekam pārdoti un mūs nevar vienkārši paņemt. Mūsu nākotni mēs, grenlandieši, izlemsim paši."

Avoti: AP, AFP, "The New York Times", "The Forum".