Liedagā sācies "roņu laiks"

"Vislabākais, ko varam darīt - netraucēt. Neiet klāt, netaisīt "selfijus", nedzīt atpakaļ jūrā (viņi sildās krastā), četrkājaino ģimenes locekli šajā laikā jūras krastā vest pavadā, jo roņa bērns var būt neredzams un slēpties aiz dažādiem priekšmetiem.

Arī neizpaust to atrašanās vietas, netagot. Ja dzīvo netālu no jūras krasta, tad arī savam četrkājainam ģimenes loceklim vajadzētu ierobežot iespējas doties īsākās un garākās "ekspedīcijās" pa pludmali vienam pašam vai ar kaimiņdraugu," sociālo tīklu vietnē "Facebook" ziņo "Jūrtaka". 

Tas liecina, ka "roņu laiks" liedagā ir sācies. DAP aicina roņiem netuvoties un sargāt tos no suņu uzbrukumiem.

DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa uzsver, ka eksperti pieļauj, ka šopavasar ūdens straumju un vēja virziena ietekmē ronēnu Latvijas piekrastē varētu būt mazāk salīdzinājumā ar citiem gadiem. Taču DAP sadarbībā ar pašvaldībām turpina veikt preventīvus pasākumus, lai panāktu, ka saulainajās dienās atpūtnieki, apmeklējot liedagu, zinātu, kā rīkoties.

Papildus informācijai dažādos komunikācijas kanālos DAP ir izvietojusi informatīvos plakātus pludmalēs un aicinājusi piekrastes pašvaldību policijas darbiniekus iesaistīties, veicot papildu patruļas, informē Ezeriņa.

DAP skaidro, ka roņu mazuļi, kas pavasarī vērojami jūras krastā, Latvijā nav nekas neparasts - tie ir iznākuši liedagā, lai uzkrātu spēkus un sasildītos. Iespēja krastā netraucēti atpūsties ir būtiska to izdzīvošanai. Ja ronis tiek izbiedēts vai iedzīts jūrā, pirms tas ir atguvis spēkus un pietiekami sasildījies, ūdenī tam ir liels risks neizdzīvot. Būtiski atcerēties, ka roņu mazuļus nav jādzen ūdenī un veselīgiem ronēniem cilvēka palīdzība nav nepieciešama.

Ziemā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei martā un aprīlī nokļūst peldus, bet pēc bargākām ziemām - uz dreifējošiem ledus gabaliem.

Būtiski roņu laikā pieskatīt savus suņus un pludmalē tos vest pavadā. Suņi var apdraudēt roņu mazuļus, tos izbiedējot vai uzbrūkot. Tuvošanās roņu mazuļiem ir drauds arī pašiem suņiem - roņi var pārnēsāt slimības, kas ir bīstamas gan mājdzīvniekiem, gan cilvēkiem, turklāt roņi ir plēsēji ar asiem zobiem un var nopietni savainot iespējamo uzbrucēju - mājdzīvnieku.

Plašāks skaidrojums par roņu mazuļiem, to atrašanos liedagā, kā arī pareizu rīcību, tos sastopot, apkopots DAP tīmekļvietnē "www.daba.gov.lv" sadaļā "Roņi liedagā - kā rīkoties".

Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas - plankumainais ronis, pogainais ronis un pelēkais ronis. Pie Latvijas krastiem biežāk sastopams pelēkais ronis "Halichoerus grypus Fabricius", kas ir augumā lielākais no trim Baltijas jūras sugām un pieaugušā vecumā var sasniegt 150-300 kilogramus. Pogainais ronis "Pusa hispida" no pelēkā roņa atšķiras ar īsāku purnu, mazāku izmēru un ornamentējumu, kas parasti ir ovāli, melni plankumi uz gaišākas krāsas gredzeniem. Savukārt plankumainais ronis "Pusa vitulina" Latvijas jūras krastos novērots vien pāris reižu. Tā nokrāsa var variēt no pavisam gaišas blāvi dzeltenas līdz pat gandrīz melnai.