/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2025/03/08/16704223t1hedcd.jpg)
Ja pret Eiropu tiktu vērsts militārs uzbrukums, tās munīcijas krājumi varētu beigties dažu dienu laikā. Turpretim Eiropas apbruņošana, kas tiek plaši apspriesta pēc ASV prezidenta Donalda Trampa vēlmes Savienotās Valstis paturēt nostāk no Eiropas drošības aktualitātēm, varētu prasīt vairākus gadus, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.
Eiropa ir militāri neaizsargāta un to apzinās, raksta aģentūra.
Saskaņā ar avotu teikto, karaspēka, pretgaisa aizsardzības sistēmu un munīcijas trūkuma dēļ Eiropas fronte bez ASV palīdzības labākajā gadījumā Krievijas vērstu uzbrukumu spētu atvairīt tikai uz dažām nedēļām.
Viss kontinents militārās komunikācijas, izlūkošanas, loģistikas un stratēģiskās vadības ziņā ir atkarīgs no ASV. Pašlaik Eiropa gatavojas izstrādāt ārkārtas rīcību maz ticamajam scenārijam, ka ASV izstājas no NATO un izved visu tās karaspēku no Eiropas.
"Bloomberg" atgādina, ka pēc Aukstā kara kontinents lielā mērā atbruņojās un uzskatīja Krieviju par tirdzniecības partneri. Pat pēc 2014. gada, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Tikai pēdējo gadu laikā Rietumeiropas un NATO dalībvalstis ir patiesi aptvērušas Maskavas radītos draudus.
Trampa atgriešanās Baltajā namā palielinājusi satraukumu par Eiropas drošību. ASV prezidents nav izrādījis lielas bažas par Krievijas agresiju un nolēma apturēt ASV militārās palīdzības piegādes Ukrainai, Ukrainas spēkiem pārstāja sniegt izlūkdatus un izslēdza iespēju, ka amerikāņu karaspēks varētu piedalīties iespējamā miera uzturēšanas misijā Ukrainā.
Tiek lēsts, ka Eiropas apbruņošana prasīs simtiem miljardu eiro. Tomēr, ņemot vērā to, ka aizsardzībā pietiekami ieguldīts nav vairākus gadus, Eiropas drošības stiprināšanai vajadzīga ne tikai nauda.
Saskaņā ar "Bloomberg" avotu aplēsēm, turpmāka ASV atbalsta aizstāšana – no loģistikas un izlūkošanas līdz ieroču sistēmām – varētu prasīt vairāk nekā piecus gadus.
Precīzi dati par Eiropas militārajām spējām un resursu krājumiem tiek rūpīgi glabāti. Bet aizsardzības amatpersonas sarunā ar aģentūru brīdina, ka saskaņā ar dažām aplēsēm ārkārtējā gadījumā bez ASV palīdzības reģionam ātri var sākt aptrūkties aviācijas raķetes.
Dažu dienu laikā arī var aptrūkties munīcija un pretgaisa aizsardzība sauszemes operācijām nespēs nodrošināt pietiekamu patvērumu.
Par problēmu kļuvis arī kaujas personāla un tehniķu trūkums, kas mērāms aptuveni 100 000 cilvēku. Ņemot vērā, ka kontinents lēnām noveco, šo problēmu ir vēl grūtāk atrisināt.
Pēdējo 30 gadu laikā galvenās Eiropas NATO dalībvalstis aktīvo karavīru skaitu samazinājušas par gandrīz 50%. Trūkst ne tikai kaujai gatavu karavīru, bet arī virsnieku, plānotāju un stratēģu.
Starptautiskā Stratēģisko studiju institūta (IISS) dati liecina, ka vairāk nekā 20 kontinenta NATO dalībvalstīs ir aptuveni 1,5 miljoni aktīvu karavīru. Salīdzinājumam – Ukrainā vien to ir 730 000.
Tā rezultātā tiek izdarīts spiediens uz Franciju un Lielbritāniju, lai tās ar to rīcībā esošajiem kodolieročiem nodrošinātu ienaidnieka atturēšanu. Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien sacīja, ka ir gatavs sākt runāt par valsts kodolspēju izmantošanu Eiropas sabiedroto aizstāvēšanā.
"Krievija, iespējams, savas militārās spējas spēs atjaunot salīdzinoši īsā laikā," intervijā Varšavā sacīja Polijas aizsardzības ministra vietnieks Sezarijs Tomčiks. "Trīs gadu laikā tas atkal varētu kļūt par reālu draudu pasaulei."