Caune nekvalificējas EČ vieglatlētikā telpās 3000 metru finālam

Pēc diviem pusfināliem finālā iekļuva katra skrējiena sešas ātrākās dalībnieces.

Caune savā skrējienā pirmās divas trešdaļas distances bija grupā kopā ar pārējām atlētēm, tomēr pēdējos 1000 metros nenoturējās cīņā par vietu finālā. Skrējienā latviete finišēja deviņās minūtēs un 22 sekundēs, nepasteidzot nevienu no 11 konkurentēm, bet summā viņa bija priekšpēdējā, 22.pozīcijā.

Otrajā pusfinālā iekļūšanai labāko sešiniekā distanci vajadzēja skriet deviņās minūtēs un 8,97 sekundēs. Ātrāks bija pirmais skrējiens, kura uzvarētāja īriete Sāra Hīlija distanci skrēja astoņās minūtēs un 55,35 sekundēs.

Caune Eiropas rangā 3000 metru distancē ar rezultātu astoņas minūtes un 58,33 sekundes ieņem 49.vietu. Caunei šosezon ir desmitais labākais laiks 12 pusfinālistu vidū.

Caune 2023.gadā Stambulā 3000 metru skrējienā ar rezultātu astoņas minūtes un 56,88 sekundes, labojot Latvijas U-20 rekordu, ierindojās 11.vietā.

Jau ziņots, ka piektdien Valters Kreišs kvalifikācijas sacensībās kārtslēkšanā ar rezultātu 5,75 metri ieņēma dalītu piekto vietu un svētdien startēs finālsacensībās, bet Patrīcija Jansone nekvalificējās finālam augstlēkšanā, sacensības beidzot ar sekmīgu lēcienu 1,80 metru augstumā un 18.vietu 19 sportistu konkurencē.

PSRS izlases sastāvā Latvijas vieglatlēti Eiropas meistarsacīkstēs ir izcīnījuši septiņas zelta, divas sudraba un trīs bronzas medaļas, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izcīnītas piecas zelta un divas sudraba medaļas.

Pēdējo medaļu Latvijas vieglatlēti ir izcīnījuši 2002.gadā, kad sudraba medaļu 60 metru barjerskrējienā izcīnīja Staņislavs Olijars.

38. Eiropas čempionāts telpās Nīderlandes pilsētas Apeldornas arēnā "Omnisport Apeldorn" norisināsies līdz svētdienai.