Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ruta Čaupova

Atvadīšanās no mākslas zinātnieces notiks 11.martā plkst.12 apbedīšanas un kremācijas centrā "Atvadas" Rīgā.

Čaupova savu daiļradi veltīja tēlniecības un tās autoru darbu formveides izpētei. Viņas redzējums tika bāzēts klasiskajā modernismā.

Čaupova no 1945.gada mācījās Līksnas septiņgadīgajā skolā, bet no 1952.gada mācības turpināja Rīgas 5.vidusskolā, ko beidza 1956.gadā.

No 1958. līdz 1961.gada Čaupova studēja Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļā, ko beidza ar diplomdarbu "Angļu portretglezniecība". Pēc tam viņa strādāja par angļu valodas pedagoģi Auces vidusskolā, Rīgas 9.vidusskolā un bijušā Rīgas Politehniskā institūta Svešvalodu fakultātē, kā arī beigusi Izglītības ministrijas Augstākos pedagoģijas kursus.

Līdztekus tam Čaupova studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas neklātienes nodaļā, ko 1969.gadā absolvēja ar diplomdarbu "Portrets latviešu tēlniecībā". 1993.gadā Čaupova ieguva humanitāro zinātņu maģistra grādu, bet gadu vēlāk - doktora grādu ar diplomdarbu "Portrets latviešu tēlniecībā. Stilistiskās ievirzes un tipoloģijas aspekti 1900.-1976.".

Pēc tam Čaupova veidoja rakstus par tēlniecības problēmām un autoriem, kā arī darbojās LPSR Zinātņu akadēmijas Upīša Valodas un literatūras institūta Tēlotājas mākslas nodaļā. Čaupova publicējusi zinātniskus un populārzinātniskus rakstus arī par keramikas un akvareļglezniecības attīstības jautājumiem.

Mākslas zinātniece veidojusi monogrāfijas par Teodoru Zaļkalnu, Lea Dāvidovu-Medeni, Martu Skulmi, "Portrets latviešu tēlniecībā", kā arī rakstus par tēlniecēm Artu Dumpi, Aleksandru Briedi, Ellu Leimani, Valentīnu Zeili un citus.

Čaupova ir gatavojusi rakstus mākslas zinātnes izdevumiem arī Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Krievijā un vizuālās mākslas izstāžu katalogiem.

Čaupovas mūža devums ietverts autores sastādītajā izdevumā "Profesionālā tēlniecība Latvijā. Ievirzes. Personības. Notikumi".

No 1993.gada Čaupova bija Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas katedras pedagoģe, un septiņus gadus bija LMA Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece.

Čaupova bija LMS biedre kopš 1972.gada, bet no 1994. līdz 1999.gadam ieņēma LMS viceprezidentes amatu. Šajā laikā viņa bija ievēlēta par Latvijas Radošo savienību padomes priekšsēdētāju. No 1995.gada mākslas zinātniece aktīvi iestājās par mākslinieku tiesībām, piedalījusies likumdošanas iniciatīvu izstrādē un Starptautiskās Vizuālās mākslas asociācijas darbā. Viņas veidotais un iecerētais likums - "Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums" stājās spēkā 2018.gadā.

2002.gadā mākslas zinātniecei tika piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira un iecelta par ordeņa virsnieci.