Latvijas vēstnieks: Pret Trampa izredzēm panākt mieru starp Ukrainu un Krieviju jāizturas rezervēti

Viņaprāt, vispārēji apgalvojumi, ka NATO zaudēja savu jaudu, ir blēņas. Lai arī patlaban pasaulē vienlaikus notiek dažādas norises, kas rada daudz jautājumu, svarīgākā diskusiju platforma par drošības jautājumiem transatlantiskajā telpā joprojām ir NATO. "Patlaban nav pamata dramatiskam vērtējumam, lai arī dienaskārtībā ir daudz sarežģītu jautājumu, kas prasa diplomātiskus pūliņus," teica Riekstiņš.

Viņš norādīja, ka nav palicis bez uzmanības tas, ka no jaunās ASV administrācijas puses nākuši paziņojumi saistībā ar gaidām par Eiropas valstu investīciju pieaugumu drošībā. Baltijas valstis ir starp tām valstīm, kas veikušas nopietnas investīcijas savā aizsardzībā. Ir svarīgi, lai Eiropas valstis stiprinātu savu aizsardzību, bet aktualizētajās diskusijās par vienotu Eiropas armiju būtiski nedublēt to, kas jau izveidots NATO ietvaros.

"Domāju, ka mēs nebūtu atbalstoši idejām radīt divas paralēlas institūcijas, jo tā būtu tikai lieka resursu tērēšana un tas nebūtu racionāli," uzskata vēstnieks.

Pretgaisa aizsardzības spēju palielināšana ir vienlīdz svarīga lieta un grūta tēma visām valstīm, jo problēma ir tā, ka katru kvadrātcentimetru nevar nosegt ar ļoti dārgām raķetēm. Tāpēc nepieciešams strādāt pie prioritāro aizsardzības objektu saraksta, paplašinot savas aizsardzības spējas, norādīja Riekstiņš. Latvija ir pieņēmusi pareizos lēmumus, noslēdzot līgumus par pretgaisa aizsardzība sistēmu piegādi, lai uzlabotu savas spējas.

Vērtējot Trampa darbības saistībā ar Krievijas un Ukrainas karu, Riekstiņš sacīja, ka Tramps cenšas pildīt priekšvēlēšanu laikā dotos solījumus, tostarp par kara izbeigšanu, vēloties pie sarunu galda nosēdināt Ukrainu un Krieviju. "Vai Trampam tas izdosies, to parādīs norises tuvākajās pāris nedēļās. Man personīgi šķiet, ka pret to jāizturas pietiekoši rezervēti, jo no Krievijas puses netiek demonstrēta vēlme pārtraukt agresiju," teica Riekstiņš.

Viņš ir skeptisks par Ukrainas pašreizējām iespējām iestāties NATO, jo patlaban alianses dalībvalstu vidū nav šādam lēmumam nepieciešamās vienprātības. "Kā tas izvērtīsies nākotnē lielā mērā atkarīgs no tā, kā apstāsies agresija un kāds varētu būt konflikta noregulējums," vērtēja Riekstiņš.