Krāpšanas impērija. Kā zvanu centrs Tbilisi aptīrīja pensionārus Latvijā

No ārpuses tā ir parasta piecstāvu māja Teikā, Rīgā. To īpašu padara vienīgi fakts, ka namā dzīvo četri cilvēki, kuri pārskaitījuši naudu telefonkrāpniekiem Gruzijā.

Durvis uz klauvējienu atver sirmgalvis. Laimonim (82) nav gari jāskaidro, kāpēc uz sliekšņa stāv žurnālisti. Viņš neprasa apliecības vai citus dokumentus. Izdzirdējis jautājumu, vai skaitījis naudu uz ārzemēm, nosaka “bija tāda lieta” un aicina svešiniekus ienākt. No gaiteņa gala atspīd televizora zilā gaisma. Iedzeltējušās tapetes, apbružātais linolejs un mēbeles bez vārdiem stāsta par garu mūžu. Turēdamās pie sienas, mūsu virzienā lēni klibo Laimoņa sieva Sandra (81).

Laimonis cienā ar konfektēm un ir mutīgs par visu – izņemot iemeslu, kura dēļ esam atnākušas. Sandra klusējot rokas pa papīru kaudzēm skapī. Pēc brīža viņa uz galda noliek maksājumu kopijas jeb vienīgo, kas palicis pāri no mūža iekrājumiem.

“Cik jūs viņiem nosūtījāt?” vaicāju. Laimonis bikli atbild: “Kaut kur 10–15 tūkstoši būs.”

Patiesība, kuru viņi vai nu nevēlējās ieraudzīt, vai nezināja, ir skarbāka. Viņu pašu un mūsu rīcībā esošie dokumenti ļāva aprēķināt, ka Laimonis un Sandra krāpšanas shēmā vienā gadā pazaudēja 51 000 eiro.

Pirmo reizi – visas iekšiņas

Ja jums šķiet, ka esat dzirdējuši neskaitāmus stāstus par telefonkrāpniekiem, šis atšķiras ar to, ka parāda visu krāpšanas ķēdi – no upuriem līdz izpildītājiem un organizatoriem.

Tas bija iespējams, jo Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT starptautiskajam pētnieciskās žurnālistikas tīklam OCCRP, kura sastāvā ir Re:Baltica, nodeva datus no trim zvanu centriem Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi. Trauksmes cēlējs viņiem bija noplūdinājis vairāk nekā miljonu audio ierakstu no telefonsarunām ar upuriem, dokumentus, darba sarakstes. “Krāpšanas impērija” ir vairāk nekā 30 pasaules mediju kopdarbs. Žurnālisti identificēja vismaz 6179 upurus dažādās pasaules valstīs.

Pensionāru pāris ir viens no vairāk nekā 40 Latvijas cilvēkiem, kuri sūtīja naudu šiem Gruzijas telefonkrāpniekiem. Re:Baltica apzvanīja un apbraukāja desmitiem adrešu Rīgā, Viļānos, Mālpilī, Rēzeknē, Daugavpilī, Bauskas pusē. Daļa cilvēku sarunai neatsaucās. Tie, kuri piekrita, stāstīja ļoti līdzīgi. “Investētās” summas bija no pāris simtiem līdz vairākiem tūkstošiem. Uzķērušies gan jauni, gan veci.

“Interneta krāpniecības industrija katru gadu ģenerē ap 500 miljardiem ASV dolāru,” žurnālistiem teica bijušais Interpola ģenerālsekretārs Jirgens Stoks (Jurgen Stock). “Mēs lēšam, ka kibernoziegumi šobrīd rada tikpat daudz peļņas, cik starptautiskā narkotiku tirdzniecība.”

Kas otrā pusē?

Šajā shēmā upurus apkrāpj vismaz 85 cilvēki. Viņi strādā no trim birojiem Tbilisi.

Zvanītāji sevi dēvē par “aģentiem”.

Tie ir jauni gruzīni ar augstāko izglītību, prot vairākas valodas. Strādā ofisā, čalo ar kolēģiem, apspriež brīvdienas, reizēm sūdzas par garajām darba stundām un prasīgo vadību. Taču visu atsver alga. Prasmīgākie var nopelnīt pat 20 tūkstošus ASV dolāru mēnesī. Viņu panākumus cītīgi uzrauga priekšniecība. Galvenais profesionalitātes kritērijs ir, cik labi proti melot. Ja nedara to pietiekami agresīvi, dabū aizrādījumu.

Šo industriju apkalpo mārketinga firmas un maksājumu kompānijas. Tā ir ieviesusi lielo korporāciju prakses – līderu sarakstus, snieguma vērtējumus, pat bonusus. Par īpaši veiksmīgām krāpšanām var tikt ne tikai pie iPhone, bet arī Rolex pulksteņa un BMW automobiļa.

Kad upuris pārskaita naudu, kopējā čatā viņi viens otru apsveic ar šampanieša bildēm. Populārs ir arī GIF jeb kustīgā bilde no filmas “Volstrītas vilks”, kurā Leonardo di Kaprio aplaudē.

Veiksmīgāko aģentu dzīvesveids ir līdzīgs kā šīs filmas varonim. Dodas dārgos ceļojumos, pērk smalkas dizaineru rotaslietas un apģērbu. Viena no veiksmīgākajām aģentēm uz savām kāzām Gruzijā ieradās helikopterā (vairāk par krāpnieku grezno dzīvesveidu lasiet OCCRP rakstā).

Krāpnieki iet kopā pusdienās, svin panākumus un atklāti nievājoši izsakās par saviem upuriem.

Telefonkrāpnieki ir sadalīti pa nodaļām. Vācu, angļu, spāņu un krievu. Atkarībā no krāpšanā izmantojamās valodas. Darbā ir stingrs noteikums vienam otru neuzrunāt vārdā, tikai pseidonīmos: Entonijs Adamss, Karls Grīns un citi. Pseidonīmi pielāgoti tam, kādas valodas krāpšanas nodaļā viņi strādā. Taču reizēm viņiem iekšējās sarakstēs paslīd kāja – stāsta viens otram par savām brīvdienām un ģimenēm. Sociālajos tīklos draudzējas ar īstajiem profiliem.

Kurš apkrāpa Rīgas pensionārus?

Saliekot kopā visus pavedienus, OCCRP kolēģi identificēja arī vienu no cilvēkiem, kurš apkrāpa Rīgas pensionāru pāri.

Viņu sauc Dāvids Isojans (David Isoyan), bet darbā viņu dēvē par Aleksandru Lomačenko. Viņam ir 25 gadi.

Isojans strādā “krievu nodaļā”, proti, runā ar cilvēkiem krieviski. Šī nodaļa no 2022. gada maija līdz 2024. gada martam izkrāpa 4,5 miljonus dolāru.

Iekšējās uzskaites dokumenti rāda, ka Isojans 2023. gada pavasarī pelnīja 3000–4000 USD mēnesī. Alga atkarīga no tā, cik daudz izkrāpa. Tobrīd tie bija 30 tūkstoši.

Kādā no Isojana datora ekrānuzņēmumiem redzams, ka viņš darbā ir vēlu. Paralēli zvaniem skatās cīņas YouTube.

Uz Re:Baltica nosūtītajiem jautājumiem vīrietis neatbildēja.

Kā viņi iekūlās?

“Aleksandr! (..) Lūdzu, piezvaniet man. Es taču jums jau visu samaksāju. Turklāt esmu pavisam noslīkusi parādos. Glābiet mani! Gaidu jūsu zvanu, jūsu telefons man atbild, ka numurs neeksistē.”

Šis ir viens no pēdējiem Sandras e-pastiem “Aleksandram”. Viņa to nosūtīja 2023. gada martā. Viss bija sācies iepriekšējā gadā.

Sandra vēl strādāja par noliktavas pārzini valsts iestādē. Dienas lēnas, daudz laika pavadīja pie datora. “Braucu cauri “Delfiem”, ieraudzīju, ka bija rakstiņš – cilvēks iemaksāja, pēc tam saņēma lielu naudu. Domāju, nu labi, vai tad es arī nevarētu?”

Esot aizskaitījusi 50 eiro. Drīz atskanēja zvani ar it kā labām vēstīm, ka naftā un gāzē ieguldītais strauji aug – jau ir 300 eiro. Izklausījās gana labi, lai Sandra turpinātu “investēt”.

Galvenais āķis, kuru krāpnieki izmanto, – stāsta un rāda, kā pieaug ieguldījumi. “Tagad nesen, kad te zvanīja, tad jau bija 110 tūkstoši. Ja es būtu samaksājusi tūkstoš eirikus, tajā pašā vakarā tā lielā summa būtu manā rēķinā jau. Saprotiet, naudas nav ko skaitīt. Varētu jau sagrabināt, atkal aizņemties, bet vai tas ir vajadzīgs?” domīga ir pensionāre. No sarunām noprotams, ka Sandra reizēm joprojām šaubās, vai nudien apkrāpta.

Vairāki tūkstoši dienā

Re:Baltica rīcībā ir naudas pārvedumu kopijas. Pirmo tūkstoti krāpniekiem Sandra nosūtīja 2022. gada 23. jūlijā. Nākamo – jau pēc piecām dienām. “No sākuma jau nebija tik bieži. Pēc tam bija gandrīz tā, ka pārdienas,” viņa atminas.

Novembrī pensionāri krāpniekiem 24 maksājumos aizskaitīja 23 000 eiro.

Dažās dienās viņi pārskaitīja pat vairākas reizes. Sākumā aiziet uz Latvijas pastu, nosūta tūkstoti, vēlāk E-lats filiālē vēl tikpat.

Saņēmēji atkārtojas reti. Vairumā gadījumu tās ir privātpersonas Ukrainā (agrākajās izmeklēšanās Ukraina ir figurējusi kā nozīmīgs telefonkrāpniecības centrs – red.).

Sūtījuma mērķī Sandra parasti rakstīja “materiālā palīdzība”. Skaitīja it kā draugiem, piebilst Laimonis: “Pastā prasīja, kā pazīstam šos cilvēkus. Es esmu bijis Čornobiļas seku likvidācijā, teicu, ka no tā laika draugi.”

Šo leģendu ar patiesības elementiem palīdzēja izdomāt krāpnieki.

Re:Baltica par notikušo intervēja “Latvijas pasta” pārstāvi, bet atbildes pēc būtības neieguva, jo uzņēmums nevarot runāt par iekšējām piesardzības procedūrām. E-lats uz jautājumiem neatbildēja.

“No sākuma jau izskatījās labi, bet tad, kad palūdzu, lai man kaut ko atmaksā atpakaļ no maniem ieguldījumiem, tad sākas visādi aizbildinājumi,” stāsta pensionāre.

“Tad ir muitas, tad papīri kaut kādi, tad tur nelaiž cauri kaut kur, ziniet, tādas visādas muļļāšanās vienkārši bija,” atminas Laimonis. Katru reizi viņi noticēja un cerībā, ka tūliņ tiks pie solītās naudas, sūtīja vēl.

Vienā gadījumā krāpnieki stāstīja, ka bankas neļauj pārskaitīt, tāpēc vedīs naudu atdot skaidrā. Pēc kāda laika atskanēja zvans, kurā stāstīja, ka aizturēti uz robežas, vajagot atkal pārskaitīt, lai ir ko samaksāt muitniekiem.

- Problēma ir tāda, ka man vairs nav naudas. Es nesaprotu, kāpēc jūs nevarat pārskaitīt naudu? Es jums pēc tam nosūtīšu tik, cik vēlaties.

- Lūdzu, saprotiet mani pareizi, es nemēģinu apkrāpt vecu cilvēku.

- Mani jau ir mēģinājuši apkrāpt tik daudzi.

- Lūdzu, nesalīdziniet mani ar kādu citu. Lūdzu. Cilvēki ir dažādi.

Šis ir fragments no vienas sirmgalves telefonsarunas ar krāpnieku. Audio ierakstos var dzirdēt, ka Sandra vairākkārt ir aizdomīga. Taču krāpnieki sievieti vienmēr pārliecina, ka viss kārtībā. Un viņa sūta atkal.

“Viņi psiholoģiju ir studējuši, prot runāt, prot pierunāt un visu ko,” uzskata Laimonis. “Viņš jūt, ka cilvēks sāk ticēt, tad var borēt un tā ieborē, ka tu esi gatavs atdot visu viņiem. Ziniet, tā runāšana tāda, ka nu tiešām tev viss saiet grīstē.”

Abi saka, ka zvanītāji bija jauki. Par to liecina arī sarunu ieraksti, kurus krāpnieki glabāja, lai priekšniecība var izvērtēt darba kvalitāti.

Sākumā vienmēr apjautājas par veselību. Noskaidro, kā jūtas. Citreiz izsaka komplimentu, ka šodien pensionāre ir daudz možāka, uzklausa viņas likstas ar ārstiem un tikai tad ķeras pie lietas.

Bet maskas mēdz krist. Piemēram, vienā zvanā krāpnieks Sandrai liek datorā atrast AnyDesk (programma, ko izmanto, lai attālināti pieslēgtos otra datoram) numuru. Tas sievietei nesanāk, tāpēc viņš sāk bļaut.

- Diktējiet AnyDesk numuru!

- Es neredzu nevienu numuru!

- Tad uzlieciet brilles!

- Ko?

- Uzliec brilles, bļ*ģ!

Sākumā naudu skaitīja Sandra, tad vīrs, bet kādā brīdī kā maksātāji parādās viņu kaimiņi. Tāpēc arī šī nama adresē parādījās it kā četri krāpnieku upuri, lai gan realitātē tas bija tikai pensionāru pāris. “Mums vairs neļāva sūtīt, tad bija jāmeklē citi cilvēki,” atklāj Laimonis. Iestāžu darbiniekiem, iespējams, bija radušās aizdomas, ka kaut kas nav tīrs, un viņi naudas pārvedumus atteica. Ap šo laiku Laimonis arī sāka apzināties, ka varētu būt krituši krāpnieku nagos: “Bet sievai nevar iestāstīt. Briesmīgi naudu grib pelnīt.”

Ar kaimiņiem viss nebeidzas. “Bija jau arī, kas atteica. Citam nebija dokumenti kārtībā, cits negribēja iet,” saka Sandra. “Pēc tam bija tādi, ko es noķēru uz ielas un palūdzu.”

Par nelielu samaksu viņas doto skaidro naudu krāpniekiem pārskaitīja svešinieki.

Beigās pāris zaudēja 51 000 eiro. Tie ir gan abu mūža iekrājumi, gan radu un paziņu aizdota nauda.

“Ko tur skaitīt, nauda ir pazaudēta un cauri, ko vairāk skaitīt,” no Re:Baltica uzzinājis patieso zaudēto summu, nosaka Laimonis. Viņš par to daudz runāt negrib, jo “tā jau var sajukt prātā”. Sandra piebilst, ka stress pamatīgi iedragāja veselību.

Kam pieder zvanu centri?

Tāpat kā paši krāpnieki, arī uzņēmums, kas pārvalda zvanu centrus, Tbilisi ir labi noslēpts. Par A.K. Group nav informācijas internetā. Arī pie galvenā biroja Kavtaradze ielā Tbilisi nav nekādu norāžu. Telpas īrē kompānijas, kuru norādītie direktori tādi ir tikai uz papīra.

A.K. Group oficiāli pieder 36 gadus vecajai Meri Šotadzei (Meri Shotadze). Viņa vada komandu un arī pati strādā ar krievvalodīgajiem upuriem. Iekšējos čatos Šotadzes profilam bildē ir kronis.

Šotadze atskaitās vīrietim, kura vārda oficiālajos dokumentos nav. Tas ir 33 gadus vecais Akaki Kevhišvili (Akaki Kevkhishvili). Šķiet, viņš arī aizdevis uzņēmuma nosaukumam – A.K. Group – savus iniciāļus.

Sarakstes liecina, ka tieši Kevhišvili lemj par darbinieku algām un paaugstinājumiem. Aģenti viņu sauc par Bosu. Viņš ir arī tas, kurš pārskaita naudu no A.K Group kontiem. Bosam ir privāta apsardze, kuru algo uzņēmums, un viņš brauc ar jaunu Range Rover 140 000 dolāru vērtībā.

Uz papīra A.K. Group nodarbojas ar telemārketingu. Finanšu atskaites nav publiskas, kas nozīmē, ka deklarē mazāk kā 716 000 ASV dolāru peļņu gadā. Tad šo informāciju var nepubliskot.

Realitāte gan ir cita. Žurnālistiem noplūdušajos dokumentos izdevās saskaitīt, ka no 2022. gada maija līdz 2025. gada februārim Tbilisi zvanu centri nopelnīja vismaz 35,3 miljonus ASV dolāru.

Ne Šotadze, ne Kevhišvili uz žurnālistu jautājumiem neatbildēja.

Vai Laimonis un Sandra atgūs naudu?

Kamēr gruzīnu krāpnieki dzīvo greznu dzīvi, latviešu pensionāru pāris joprojām cer, ka tiem pamodīsies sirdsapziņa. It kā zina, ka apkrāpti, bet reizēm aizdomājas – ja nu tomēr? “Pirmais – es nopirktu vīram zāles pļāvēju. (..) Pašai jāiet zobus salabot,” saka Sandra.

Uz policiju viņi neiet. “Nav vērts laiku tērēt. Neticu, ka var palīdzēt,” paskaidro Laimonis. Turklāt bail, jo krāpnieki teica, ka, ja sūdzēsies, var nākties nožēlot. “Viņi zina, kur dzīvojam, abi esam veci, viskautkas var gadīties.”

Oļegs Filatovs, Valsts policijas pārstāvis, kas atbild par kibernoziegumu izmeklēšanu, aicina uzticēties likumsargiem. Sarunā ar Re:Baltica viņš atzīst, ka notvert ārvalstu telefonkrāpniekus ir grūti, bet ne neiespējami. “Jūs nosūtāt tiesiskās palīdzības lūgumu, jūs varat saņemt informāciju atpakaļ pēc deviņiem mēnešiem, varbūt vispār nesaņemt. (..) Jūs strādājat no vienas atbildes uz otru. Lai noskaidrotu kādu svarīgu informāciju, jums ir jāsaņem viena atbilde, kas var novest pie pavediena citiem, kur jums atkal ir jāaizsūta kādi Eiropas izmeklēšanas rīkojumi vai tiesiskās palīdzības lūgumi. Un tas ir laiks, kas tiek patērēts, milzīgi resursi.”

Kā labo piemēru Filatovs min divus gadījumus pērn, kad izdevās apturēt zvanu centrus Ukrainā. Daļa cietušo no Latvijas arī atguva naudu.

Tbilisi kā vieta, kur atrodas zvanu centri, līdz šim Latvijas policijas redzeslokā nav bijusi. Savukārt Gruzijas prokuratūra norāda, ka izskata informāciju par A.K. Group un, “ja tiks konstatēta jebkāda noziedzīga darbība, veiks atbilstošus juridiskus pasākumus”.

Abi Rīgas vecīši beidza pārskaitījumus telefonkrāpniekiem, kad beidzās nauda. Parādus atdeva meita.

Tikmēr krāpnieki turpina svinēt. 2025. gadu A.K. Group sagaidīja ar greznu balli, kuru vadīja Gruzijas slavenības. Līksmības pavadīja kabarē priekšnesumi un milzīga torte ar uzņēmuma nosaukumu.

“Krāpšanas impērija” ir vairāk nekā 30 pasaules mediju kopdarbs. Izmeklēšana balstīta failos, kurus trauksmes cēlējs iedeva Zviedrijas sabiedriskajai Televīzijai (SVT). Darbu koordinēja Korupcijas un organizētās noziedzības izpētes organizācija jeb OCCRP.