Zināms satiksmes ministra biroja sastāvs

SM norāda, ka ministra biroja vadītājas līdzšinējā profesionālā darbība saistīta ar finanšu jomu, tostarp viņa ir bijusi finanšu direktore, uzņēmuma izpilddirektore un finanšu analītiķe mazo un vidējo uzņēmumu sektorā, darbojusies vietējās un zviedru kredītkomitejās, aizstāvot klienta prasības.

Tāpat Rapa ir ieguvusi maģistra grādu sociālantropoloģijā Rīgas Stradiņa universitātē un bakalaura grādu ekonomikā un biznesa vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā.

Savukārt līdzšinējā satiksmes ministra biroja vadītāja Ginta Veipa-Kopilova būs Švinkas padomniece juridiskajos jautājumos. Ginta ir ieguvusi Latvijas Universitātes maģistra grādu tiesību zinātnē un juristes kvalifikāciju. Līdz šim strādājusi vadošos amatos juridiskajā un iepirkumu jomā gan publiskajā, gan privātajā sektorā. 14.Saeimas sasaukumā pildījusi vecākās konsultantes pienākumus un piedalījusies likumprojektu izstrādē.

Vienlaikus ministra birojā turpinās darboties līdzšinējais satiksmes ministra padomnieks stratēģiskās komunikācijas jautājumos Edgars Klētnieks, kurš Kembridžas Universitātē ieguvis bakalaura grādu dabaszinātnēs un maģistra grādu skaitļošanas ķīmijā. Viņš līdz šim darbojies pētniecībā un vadošos amatos informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē, kā arī bijis aktīvs nevalstiskajā sektorā.

Tāpat SM parlamentārais sekretārs kā līdz šim būs Ģirts Dubkēvičs, kurš ir ieguvis profesionālo maģistra grādu finansēs Banku augstskolā un maģistra grādu biznesa vadībā Šveices Biznesa skolā. Viņš ir strādājis kā vecākais uzraudzības eksperts Latvijas Bankā, kā arī ir vairāku uzņēmumu īpašnieks.

Švinkas birojā kā ministra palīdze strādās Beatrise Dreiškina, kura ir bijusi satiksmes ministra palīdze, bet līdz tam strādājusi par SM valsts sekretāra palīdzi.

LETA jau ziņoja, ka ceturtdien Saeimas deputāti satiksmes ministra amatā apstiprināja līdzšinējo deputātu no partijas "Progresīvie" Ati Švinku, izglītības un zinātnes ministres amatā - līdzšinējo Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Melbārdi (JV), bet labklājības ministra amatā līdzšinējo Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku (ZZS).

1973.gadā dzimušais Švinka 2002.gadā Latvijas Universitātē ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē. 20 gadu vecumā Švinka tika iecelts par organizācijas "Junior Achievement Latvija" izpilddirektoru un 90.gadu beigās kopā ar komandu ieviesis ekonomikas mācību priekšmetu skolās, kā arī vadījis vairākus projektus, piemēram, "Ēnu dienu".

Viņš bijis vairāku uzņēmumu vadītājs. Švinkam aizvien pieder daļas vairākos uzņēmumos SIA "Ammolite", SIA "LIC", SIA "Mush" un SIA "LIC GOTUS".

Švinka 2022.gadā kandidēja 14.Saeimas vēlēšanās kā "Progresīvo" Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta līderis un tila ievēlēts. Viņš ir "Progresīvo" valdes loceklis.

Saeimā viņš darbojas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī Nacionālās drošības komisijā, kas nozīmē, ka viņam ir augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, lai pildītu arī ministra pienākumus. Švinka līdz šim bija arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

Tāpat viņš parlamentā darbojas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijā, bija Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētājs un Sporta apakškomisijas loceklis.

Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), "restartējot" savas valdības darbu, 21.februārī no amata atsauca satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). Viņi ministru pienākumus beidza pildīt 26.februārī.