"Nespētu strādāt slimnīcā, kur cilvēki cieš un palīdzēt viņiem nevar," tā saka Rīgas krematorijas lietvede Ilze Verpakovska. Viņa ir tieša, ar vārdiem "nāve", "krematorija" un "zārks" saskaras jau vairāk nekā 20 gadus. Katru dienu uzņēmuma krāsnīs tiek kremēti aizgājušie. Tajā nav nekā pārdabiska – cilvēki dzimst un mirst. Tāda ir dzīve.
Abonentiem