/nginx/o/2025/03/04/16695250t1h16b2.jpg)
Maskava ir piekritusi palīdzēt ASV vest sarunas ar Irānu par tās kodolprogrammu un citiem jautājumiem, atsaucoties uz saviem avotiem, otrdien vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".
Maskava ir piekritusi palīdzēt ASV vest sarunas ar Irānu par tās kodolprogrammu un citiem jautājumiem, atsaucoties uz saviem avotiem, otrdien vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".
Saskaņā ar "Bloomberg" sniegto informāciju ASV prezidents Donalds Tramps paudis interesi par Kremļa starpniecību 12.februāra telefonsarunā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Šis jautājums tika apspriests arī sarunās Rijādā dažas dienas vēlāk, apgalvo aģentūras avoti Maskavā.
Baltais nams neatbildēja uz aģentūras lūgumu sniegt komentārus. Putina preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs žurnālistiem sacīja, ka Maskava ir gatava darīt visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu, ka Vašingtona un Teherāna visas problēmas atrisina sarunu ceļā.
Pēc Trampa uzvaras vēlēšanās laikraksts "The Wall Street Journal" ziņoja, ka Tramps apsver iespēju veikt gaisa uzlidojumus Irānas kodolobjektiem. Tomēr februārī Tramps paziņoja, ka dotu priekšroku vienošanās panākšanai ar Teherānu.
Irāna atsāka kodolieroču izstrādi 2019.gadā pēc tam, kad ASV izstājās no Irānas un pasaules lielvaru noslēgtās kodolvienošanās.
Saskaņā ar ASV izlūkdienestu ziņojumiem, kurus 2025.gada februārī citēja laikraksts "The New York Times", Irānas inženieri pēta īsāku ceļu kodolieroču izstrādei, kas aizņemtu "drīzāk mēnešus, nevis gadu vai vairāk".
Irāna pilnībā izstājās no kodolvienošanās 2020.gada janvārī pēc tam, kad ASV bruņotie spēki pēc Trampa pavēles Bagdādē nogalināja Irānas ģenerāli Kasemu Suleimani.
"Bloomberg" norāda, ka Irānas varasiestādes iebilst pret sadarbību ar Vašingtonu. Februārī Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei paziņoja, ka sarunas ar ASV būtu "negodīgas un neprātīgas".