Satiksmes ministra amatam izvirzītais Švinka pauž viedokli par "Rail Baltica" būvdarbiem

Komentējot "Rail Baltica" projektam nepieciešamo finansējumu, Švinka norādīja, ka šī brīža apstākļos drošības elements ir absolūti svarīgs un dzelzceļš jebkuru militāru apdraudējumu gadījumā var nodrošināt lielu un ātru kravu pārvietojamību, tostarp militāro mobilitāti.

Viņš pauda, ka jau šajā gadā ir kritiski svarīgi sākt būvdarbus Iecavas-Lietuvas robežas posmā, tādēļ viņš ministra amatā primāri sekos tam līdzi.

Švinka norādīja, ka aizsardzības nozare ir pierādījusi, ka liela mēroga projektus ir iespējams risināt īsā laikā, piemēram, Sēlijas poligona gadījums un Austrumu robežas stiprināšana, tādēļ ātri un izlēmīgi lēmumi ir pielietojami arī satiksmes nozarē.

Komentējot situāciju ar Latvijas nacionālo aviokompāniju "airBaltic", Švinka norādīja, ka atzinīgi novērtē visus iepriekšējos lēmumus par kompānijas padomes maiņu, virzību uz akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un pārvaldības efektivizāciju. "Pēc stāšanās amatā noteikti vēlēšos tikties ar "airBaltic" padomes priekšsēdētāju Andreju Martinovu, lai pārrunātu IPO procesa virzības jautājumus," piebilda Švinka.

Satiksmes ministra amatā Švinkas galvenās prioritātes būtu finanšu kontrole, atklātība un satiksmes nozares būtisko projektu turpināšana.

Švinka skaidroja, ka viena no prioritātēm ir finanses, kas ietvertu finanšu kontroli un sadarbību ar Finanšu ministriju (SM), jo finanšu kontrole ir būtisks elements satiksmes nozares kontekstā, kā arī viņam ir aptuveni 30 gadu pieredze uzņēmējdarbībā, tostarp finanšu jomā, kas varētu sniegt pienesumu nozarē.

Tāpat viņš uzsvēra, ka satiksmes nozarē ir jāturpina atklātība, jo šā brīža apstākļos nevar būt tabu tēmas, kā arī ir jāturpina satiksmes nozares būtiskie jautājumi, tostarp ceļi, sabiedriskais transports, pasts, dzelzceļš, "Rail Baltica" projekts, ostas, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" virzība uz IPO un citi projekti.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka izmaksas satiksmes nozarē tiks vērtētas, bet tas neattieksies uz pamatfunkcijām, jo reģiona savienojamībai, sabiedriskajam transportam un mobilitātei ir jābūt fundamentāli nodrošinātām.

LETA jau ziņoja, ka partija "Progresīvie" satiksmes ministra amatam nolēmusi virzīt Švinku.

2022.gadā kandidējis 14.Saeimas vēlēšanās kā Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta līderis un ticis ievēlēts 14. Saeimā. Patlaban ir "Progresīvo" valdes loceklis.

14.Saeimā viņš darbojas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kā arī Nacionālās drošības komisijā, kas nozīmē, ka viņam ir augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, lai pildītu arī ministra pienākumus. Tāpat viņš parlamentā darbojas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijā, ir Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētājs un Sporta apakškomisijas loceklis.

Švinkam pieder daļas vairākos uzņēmumos, tostarp SIA "Ammolite", SIA "LIC", SIA "Mush" un SIA "LIC GOTUS".

Ministru prezidente, "restartējot" savas valdības darbu, 21.februārī no amata atsauca satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). Viņi ministru pienākumus beidza pildīt 26.februārī.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) labklājības ministra amatam nominējusi Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku.

"Jaunā vienotība" (JV) izglītības un zinātnes ministra amatam vispirms nolēma virzīt Cēsu mēru Jāni Rozenbergu, kurš pēc pāris dienu pauzes no iespējas nonākt valdībā attiecās, bet pēc tam partija amatam pieteica Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Melbārdi.