Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

Krievijas aktīvu konfiscēšanas ierosinājums rada saspīlējumu starp Eiropas lielākajām valstīm

Francijas finanšu ministrs Ēriks Lombārs.
Francijas finanšu ministrs Ēriks Lombārs. Foto: AFP/SCANPIX

Francija 4. martā iebilda pret ierosinājumu konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus, lai finansētu Eiropas militāro atbalstu Ukrainai, norādot, ka šāda rīcība būtu pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem.

Vairāk nekā 200 miljardu eiro vērto Krievijas aktīvu izmantošana palīdzētu aizpildīt apjomīgo robu aizsardzības budžetos laikā, kad Eiropa cenšas vēl vairāk atbalstīt Ukrainas aizsardzības spējas pret Krieviju, ņemot vērā ASV atbalsta apsīkumu prezidenta Donalda Trampa administrācijas laikā.

Taču, šķiet, ka šis ierosinājums rada saspīlējumu Eiropā, Lielbritānijai šādu rīcību atbalstot, bet Francijai ieņemot atturīgāku nostāju.

"Francijas nostāja ir tāda, ka šie Krievijas aktīvi (..) pieder Krievijas Centrālajai bankai," intervijā radiostacijai "France Info" sacīja Francijas finanšu ministrs Ēriks Lombārs.

Viņš piebilda, ka šādi līdzekļi nevar nākt no "iesaldētiem aktīviem, jo tas būtu pretrunā ar starptautiskajiem līgumiem, ko noslēgušas Francija un Eiropa".

Tikmēr Francijas Eiropas lietu ministrs Benžamēns Adads intervijā televīzijas kanālam "France 2" sacīja, ka, lai arī iesaldēto aktīvu konfiskācija nodrošina Eiropai nepieciešamo sviru, viņam ir piesardzīga attieksme pret tās izmantošanu.

"Tas joprojām rada juridiskus jautājumus un jautājumus par ekonomisko precedentu, par vēstījumu, kas tiek sūtīts investoriem," viņš uzsvēra.

Savukārt Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro uzrunā parlamentam pirmdien sacīja, ka ienākumi vairāku miljardu eiro apmērā, kas gūti no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, jau nonāk Ukrainā.

"Taču vienkārša šo aktīvu konfiskācija būtu pārāk liels finansiāls risks eirozonai, Eiropas Centrālajai bankai, kas vājinātu dalībvalstis laikā, kad tām jābūt pēc iespējas stiprākām, lai atbalstītu Ukrainu," norādīja Baro.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā G7 valstis iesaldēja Krievijas Centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu eiro apmērā, no kuriem lielākā daļa - aptuveni 190 miljardi eiro - tiek glabāti Beļģijas centrālajā vērtspapīru depozitārijā "Euroclear", bet mazākas summas - Francijā, Lielbritānijā, Japānā, Šveicē un ASV.

Tagad ienākumi no šiem aktīviem - galvenokārt skaidra nauda un valdības obligācijas - tiek izmantoti, lai atmaksātu G7 valstu 50 miljardu dolāru aizdevumus Ukrainai, bet bāzes aktīvus tas neietekmē.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu