"Leģendu rogaininga" aizkulises: kā top lielākie piedzīvojumu skrējieni Latvijā?

Demokrātisks sports visiem

Distanču plānotājs un karšu zīmētājs Reinis Bērziņš, pasākuma organizators Matīss Ratnieks un vizuālās komunikācijas speciālists, fotogrāfs Mareks Gaļinovskis ir būtiska daļa no organizatoru komandas, kas nodrošina "Leģendu rogaininga" norisi. Katrs no viņiem rogaininga pasaulē nonāca savā laikā un ar savu skatījumu uz sacensību organizēšanu.

"Rogainings nav tikai skrējiens vai orientēšanās. Tas ir izaicinājums, kur stratēģija ir tikpat svarīga kā fiziskā sagatavotība. Mūsu mērķis ir radīt pasākumu, kas būtu pieejams gan elites sportistiem, gan cilvēkiem, kuri nekad dzīvē nav piedalījušies līdzīgā piedzīvojumā," stāsta Matīss Ratnieks.

Viens no lielākajiem rogaininga plusiem ir tā pieejamība jebkuram. Organizatori īpaši uzsver, ka sacensības nav domātas tikai elites sportistiem, bet arī tiem, kas nekad iepriekš nav piedalījušies līdzīgā aktivitātē.

"Mūsu misija ir izvilkt cilvēkus no mājām un iedrošināt viņus piedalīties. Ir daudz tādu, kas domā – es nekad neskrienu, es nevarēšu, bet tad viņi atnāk, pamēģina un saprot, ka tas ir iespējams. Viņi sāk ar īsākām distancēm un pēc tam jau piedalās pat pasaules čempionātos," skaidro Matīss.

Rogainingā piedalās ļoti dažādas vecuma grupas – ne tikai veterāni, bet arī superveterāni un ultraveterāni, kas nozīmē, ka arī 70+ un 80+ gadus vecie aktīvi piedalās sacensībās.

"Nav brīnums, ka daži 80 gadu vecumā varbūt nav tik ātri, bet viņi vēl joprojām piedalās un izbauda. Un, ja iztur visu distanci, viņi var pat kāpt uz pjedestāla," smejoties saka Mareks.

Pilsētvides rogainings padara šo sportu vēl pieejamāku. "Mežā ir savi izaicinājumi, bet pilsētā cilvēki jūtas drošāk – viņi redz sev pazīstamas vietas, un kontrolpunkti bieži vien ir pie interesantiem objektiem. Piemēram, kāds punkts var atrasties pie vietas, kur bērnībā braukuši ar ragaviņām, vai netālu no ierastā veikala," stāsta Reinis.

Organizatoru komanda

Lai gan kodolu veido aptuveni 12 cilvēki, organizatoriskajā procesā tiek iesaistīti daudzi ārpakalpojumi un brīvprātīgie. Piemēram, starta un finiša zonas infrastruktūra tiek veidota sadarbībā ar uzņēmumiem, kas specializējas šāda veida aprīkojuma nodrošināšanā.

"Mēs esam komanda, kurā katrs zina savu lomu. Bez mūsu brīvprātīgajiem un sadarbības partneriem šādu pasākumu nebūtu iespējams noorganizēt," saka Matīss.

Kā tas viss sākās?

Rogainings Latvijā sāka iesakņoties no 2004. gada, kad notika pirmais Latvijas čempionāts. Bet 2010. gadā radās biedrība "Piedzīvojumu sacensību apvienība".  Pirmajos gados tās dibinātājs Jānis Vanags iesaistīja draugus un paziņas, lai radītu piedzīvojumu sacensības. No dažiem entuziastiem un minimāla atbalsta pasākums ātri kļuva populārs. Pirmie atbalstītāji, piemēram, telekomunikāciju uzņēmums "Triatel", palīdzēja sacensībām augt, līdz tās ieguva plašu atpazīstamību.

"Kādreiz mums bija tikai entuziasms un draugu loks. Neviens nevarēja iedomāties, ka pēc 15 gadiem mēs būsim viena no lielākajām rogaininga organizācijām Baltijā," atceras Mareks Gaļinovskis.

No meža uz pilsētu

Sākotnēji rogaininga sacensības Latvijā notika tikai mežā – dalībniekiem bija jāmāk orientēties dabā, izvēloties punktus bez noteiktas secības. Tomēr organizatoriem radās ideja padarīt šo sportu pieejamāku, un 2014. gadā tika radīta pilsētas rogaininga versija.

Tas pavēra iespēju plašākam dalībnieku lokam – nebija nepieciešama specifiska orientēšanās pieredze vai dārgs ekipējums. Pieejamība palīdzēja paplašināt rogaininga dalībnieku loku, piesaistot ne tikai sportistus, bet arī ģimenes un draugu grupas.

"Mēs sapratām: ja vēlamies, lai rogainings kļūtu populārs, tam jābūt pieejamam visiem. Pilsētas formāts to padarīja iespējamu – jebkurš var uzvilkt sporta apavus un piedalīties," saka Reinis Bērziņš.

Dalībnieku skaita pieaugums un izaicinājumi

Līdz 2019. gadam rogaininga sacensībās piedalījās vairāk nekā 1300 cilvēku, padarot to par vienu no lielākajām šāda veida sacensībām pat pasaulē. Pandēmijas gados dalībnieku skaits kritās, bet organizatori neatlaidīgi turpināja darbu, un tagad tas atkal aug. Viņu ambīcijas – sasniegt vismaz 1500 dalībnieku.

"Rogainings ir dzīvs organisms. Mēs visu laiku analizējam, ko varam uzlabot, kā padarīt sacensības vēl aizraujošākas. Pēc pandēmijas mēs īpaši strādājām, lai atgūtu cilvēku uzticību," stāsta Matīss.

Kā tiek veidotas kartes un maršruti?

Reinis Bērziņš, kurš ir atbildīgs par distanču plānošanu un karšu izstrādi, atklāj, ka tas ir gan radošs, gan tehnisks process. Teritorija tiek izvēlēta, sadarbojoties ar pašvaldībām un analizējot, kur iepriekš nav notikušas sacensības. Rogaininga karšu izveidē tiek ņemti vērā dažādi faktori – dabas aizsardzības teritorijas, privātīpašumi un pilsētvides elementi.

"Es bieži dodos uz potenciālajām sacensību vietām un meklēju interesantākos punktus – vietas, kas būtu ne tikai stratēģiski izaicinošas, bet arī vizuāli skaistas," skaidro Reinis.

Rogaininga vēsturē ir bijuši daudzi neparasti kontrolpunkti.

"Man spilgti atmiņā ir palicis kontrolpunkts uz nelielas salas Juglas ezerā. Es pats turp devos peldus, lai to uzstādītu, bet sacensību dalībniekiem bija jāizmanto laivas. Tas bija patiesi neaizmirstams piedzīvojums," dalās Reinis.

Cits spilgts gadījums bija Brīvdabas muzejā, kad sacensību laikā dalībnieki šķērsoja aizsalušo ezeru – ziemā bija uzsalis perfekts ledus, kas deva iespēju negaidīti ātri veikt lielus attālumus.

"Interesanti, ka mēs sarunājām ar Brīvdabas muzeju, ka tur būs kontrolpunkti pie dažādām vietām, bet bija paredzēts, ka būs kādi 10 ātrākie dalībnieki. Rezultātā ļoti daudz dalībnieku skrēja pāri ezeram. Simtiem cilvēku ieradās muzejā, tāpēc kasiere bija šokēta par cilvēku skaitu," saka organizatori.

Drošība un negadījumi sacensību laikā

Neraugoties uz to, ka rogainings notiek dažādos apvidos un laikapstākļos, dalībnieku drošība ir prioritāte.

"Cilvēki, kas piedalās, pārsvarā ir sportiski un rūdīti, tāpēc nopietni negadījumi ir ļoti reti. Mēs paņemam vidēji tikpat daudz dalībnieku kā mazā Latvijas pilsētā, un, ja tur dienā varbūt 10 cilvēki nomirst, mūsu sacensībās maksimālais ir kāds, kurš izmežģī kāju," skaidro Matīss.

Reizēm gadās arī neparastāki negadījumi. "Olaines purvā kāda meitene uzkāpa uz pudeles un sagrieza kāju. Nācās viņu iznest no meža. Viņa bija mazāka par mani, bet stiepu, cik spēju. Beigās mediķi apsēja un viss bija kārtībā, bet tas laikam bija viens no briesmīgākajiem asiņainajiem gadījumiem," atceras Mareks.

Visos pasākumos dežurē mediķi, un organizatori ir gatavi jebkādām ārkārtas situācijām. Līdz šim nekas nopietns nav noticis, un dalībnieki ir disciplinēti un uzmanīgi, lai pasākums paliktu drošs un pieejams ikvienam.

Rogainings nav tikai sacensības – tā ir iespēja izkustēties, pavadīt laiku dabā un piedzīvot aizraujošus brīžus ar draugiem un ģimeni. Kā saka organizatori: "Labākās lietas dzīvē ir tās, kur ir mazliet jāpiepūlas." Un rogainings piedāvā tieši to – izkāpt no komforta zonas un izbaudīt piedzīvojumu.

TVNET+ Uzņēmumu izaicinājuma balva

Par pirmo Leģendu rogaininga sacensību norises vietu ir izvēlēta Ķekava, kur rogainings iepriekšējo reizi notika 2021. gada septembrī. Līdz ar to pēc četru gadu pārtraukuma šīs azartiskās komandu orientēšanās sacensības atgriežas šajā pašā Ķekavas centrā! Blakus Baložos rogaineri viesojās 2024. gada maijā.

Šogad ir ieviests jauninājums – TVNET+ Uzņēmumu izaicinājuma balva, kuras mērķis ir noteikt labākās uzņēmumu komandas rogainingā, veicināt uzņēmumu kolektīvu saliedētību, izturību un savstarpēju sadarbību. Būs arī "Leģendu klubu balva" ar ļoti labu balvu sezonas beigās. Vairāk par jaunumiem var lasīt rogainings.lv.

Rogaininga sacensībās ar 2 līdz 4 dalībniekiem komandā piedalās gan sportisti un orientēšanās entuziasti, kuri jau ir šo sacensību meistari, gan arī aktīvā un sportiskā dzīvesveida mīļotāji, kuriem patīk savu brīvo laiku pavadīt svaigā gaisā un aktīvi darboties.

Tāpēc šādu iespēju izmanto arī vairākas ģimenes, jo rogainings savā būtībā ir ļoti demokrātiska nodarbe, jo dalībnieki var izvēlēties savām spējām piemērotu distanci un kontrolpunktu daudzumu.

"Uzņēmumiem ir lieliska iespēja ne tikai sportot kopā, bet arī sevi parādīt. Katrs var skriet savā krekliņā ar uzņēmuma logo, un tas lieliski izskatās gan bildēs, gan video atskatos. Galu galā tā ir ne tikai sportiska, bet arī korporatīvā reklāma," stāsta Matīss.

Uzņēmumu komandām tiek nodrošināta atsevišķa ieskaite, īpašas medaļas un balvas. Pasākuma beigās tiek veidots pārskats foto un video formā, kas sniedz lielisku iespēju uzņēmumiem parādīt, cik veselīgi un sportiski ir.

"Tā ir arī lieliska komandas saliedēšanās aktivitāte. Cilvēki kopīgi plāno stratēģiju, dalās uzdevumos un piedzīvo kopīgu mērķu sasniegšanu. Bieži vien šādas aktivitātes vieno labāk nekā jebkurš biroja pasākums," piebilst Mareks.

Organizatori aktīvi aicina uzņēmumus veidot komandas un izmantot šo sporta veidu kā komandas saliedēšanas pasākumu.

Raksts tapis sadarbībā ar biedrību "Piedzīvojumu sacensību apvienība".