Šodienas redaktors:
Dace Otomere
Iesūti ziņu!

Mēneša pamiers starp Ukrainu un Krieviju: Ukrainas Bruņotajos spēkos šo ideju asi kritizē (5)

Karš Ukrainā. Ilustratīvs attēls.
Karš Ukrainā. Ilustratīvs attēls. Foto: ALESSANDRO GUERRA

Rietumu piedāvātie pagaidu pamieri Ukrainai neietekmēs karu ar Krieviju, uzskata Ukrainas Bruņoto spēku Sauszemes spēku Rezervistu padomes priekšsēdētājs Ivans Timočko, ziņo UNIAN.

"Mums jau ir bijusi negatīva pieredze ar šādiem pamieriem – sākot no Lieldienu un graudu pamieriem līdz pat ugunsdrošības pamieriem. Tie neko nav devuši jau iepriekš. Plaša mēroga kara laikā šādu pamieru kontrolēt būs ārkārtīgi sarežģīti.

Pretinieks noteikti to neievēros. Mēs zinām, kā Krievija rīkojas šādos gadījumos – viņi uzbrūk un pēc tam saka: "Nē, tie nebijām mēs"," sacīja Timočko.

Viņš arī piebilda, ka, pat parakstot kādu pagaidu pamieru, Krievija atradīs veidus, kā nodarīt maksimālu kaitējumu Ukrainai.

"Krievija mēģinās pārorientēt savus spēkus un resursus no aviācijas triecieniem uz teroraktiem vai informatīviem sabotāžas pasākumiem pret Ukrainas armiju.

Turklāt pagaidu vienošanās vai tās, kuru izpilde netiek nodrošināta, Krievija vienmēr interpretē sev izdevīgā veidā. Šādi pagaidu lēmumi nenovedīs pie kaujas darbību izbeigšanas. Šāda pamiera beigu termiņš var izraisīt vēl plašāku karadarbības uzliesmojumu," piebilda Timočko.

Francija un Lielbritānija pēc krīzes sarunām Londonā rosina vienoties par pamieru Ukrainā, kas atteiktos uz "gaisu, jūru un enerģētikas infrastruktūru", svētdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Intervijā Francijas laikrakstam "Le Figaro" Makrons sacīja, ka šāds pamiers vismaz sākotnēji neattiektos uz sauszemes kaujām.

Problēma ir tā, ka būtu ļoti grūti pārbaudīt, vai tas tiek ievērots, ņemot vērā frontes līnijas garumu, atzina prezidents.

Miera uzturētāji varētu tikt izvietoti vēlāk, sacīja Makrons un piebilda: "Tuvākajās nedēļās Eiropas karavīru Ukrainas teritorijā nebūs."

Makrons arī rosināja, ka Eiropas valstīm būtu jāpalielina aizsardzības izdevumi līdz 3-3,5% no IKP, lai reaģētu uz Vašingtonas prioritāšu maiņu un Krievijas militarizāciju.

"Trīs gadus krievi aizsardzībai ir tērējuši 10% no sava IKP," Makrons sacīja laikrakstam. "Tāpēc mums ir jāsagatavojas tam, kas būs tālāk."

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu