VIDEO ⟩ Demogrāfijas uzlabošanai papildus nepieciešami 150 miljoni eiro, ziņo raidījums (2)

Pēdējo 12 gadu laikā sieviešu skaits vecumā, kurā visbiežāk dzimst bērni (no 18 līdz 45 gadiem), Latvijā samazinājies par 88 tūkstošiem (no 392,9 uz 304,9). Dzimušo skaits katru gadu sarūk un pērn piedzima tikai 12571 bērns. Salīdzinājumam – 2010. gadā piedzima 19 781 bērns, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Video: "de facto" sižets

"Labklājības ministram līdz jūnijam jāatnes uz valdību Demogrāfijas stratēģija, kas fokusēsies uz Latvijas ģimeņu dzīves kvalitātes uzlabošanu un ekonomisko drošību. (..) Labklājības ministrs būs galvenais atbildīgais par jauno, daudz skaidrāko valsts demogrāfijas politiku,"

tā pirms nedēļas paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Šobrīd LM sadarbībā ar citām ministrijām un Valsts kanceleju ir sagatavojusi un saskaņojusi informatīvo ziņojumu "Par demogrāfiskās politikas attīstību". Informatīvo ziņojumu, ar vai bez restarta, premjeres vadītajā Demogrāfisko lietu padomē iecerēts skatīt marta vidū, bet pēc tam dokumentam būtu jānonāk uz valdības galda.

Pirmo uzdevumu pusgada laikā LM sagatavot priekšlikumus pabalstu pārskatīšanai ģimenēm ar bērniem 2023. gada 13. janvārī deva Ministru kabinets, kuru vēl vadīja Krišjānis Kariņš, bet Evika Siliņa bija labklājības ministre. Plāns bija celt pabalstus, bet naudu tam neatrada. Šim uzdevumam turpinājums bija jau nākamajā valdībā, kad premjeres Evikas Siliņas vadītā Demogrāfisko lietu padome pērn februārī (07.02.2024.) nolēma, ka jāpāriet, "no šaurākas izpratnes par demogrāfiju uz plašāku, iezīmējot tās vietu un nozīmi visu nozaru attīstības politikās". "Mēs piegājām pie tā, ka tas ir horizontāls jautājums," saka nu jau bijušais labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Iesaistīto un līdzatbildīgo kļuva vairāk, dokumenta ceļš ieilga. Aizvadītā gada oktobrī to nodeva saskaņošanai, kas aizvien turpinās. "Ir iesaistīta vairāk nekā viena ministrija, vienmēr tas process pagarinās. Šajā dokumentā mēs lēmām, ka mēs skatīsimies plašāk, jo demogrāfija nav tikai pabalstu jautājums, bet tas ir arī mājokļa jautājums, veselības pieejamība. Tad tika iesaistītas visas 14 ministrijas, kam mēs bijām kā koordinējošā. Bet Valsts kanceleja to visu apkopoja. Un tagad šis plāns ir apkopots. Mēs esam izanalizējuši, un tagad mēs arī šodien jau prezentēsim," raidījumam "de facto" saka LM parlamentārais sekretārs un labklājības ministra amata kandidāts Reinis Uzulnieks (ZZS).

Ziņojumā par demogrāfiskās politikas attīstību ir analizēti dzimstības un citi dati, aprakstītas problēmas – no bērna plānošanas līdz ģimeņu sadzīves apstākļiem, izglītības iestāžu pieejamību, sabiedrisko transportu un citas.

Visbeidzot seko vairāk nekā simt dažādu veicamu pasākumu uzskaitījums, par tiem atbildīgās iestādes un lielākajai daļai ierakstu ir piezīme, ka nepieciešams papildu finansējums.

Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, asociētā profesore Karina Palkova uzsver, ka pozitīvi vērtējams jau pats fakts, ka esam nonākuši pie vienota dokumenta un izpratnes par problēmu, kas visās nozarēs jārisina vienkopus. Taču pats plāns problēmas nerisinās.

"Sarežģītākais, nopietnākais sāksies tad, kad mēs pāriesim pie plāna realizācijas - tur ir jābūt ļoti uzmanīgiem, tur ir jāsaprot, kādas ir tās svarīgās funkcijas, kādi uzdevumi jāveic. Tur būtu jāskatās, ka tas finansējums, kas ir nepieciešams, lai nav finansējuma pārrāvumi, lai pasākumi ir viens otru papildinoši, lai konsekventi tiktu pieņemti lēmumi, lai vienu otru pasākumu ieviestu dzīvē,"

saka Palkova.

Ziņojumu šonedēļ skatīja arī Saeimas demogrāfisko lietu apakškomisijā, klātesot dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Viens no aicinājumiem – izveidot vienotu pakalpojumu, kas tiek sniegts ģimenēm no bērna ieņemšanas līdz divu gadu vecumam. "Jautājums ir tiešām par šo kvalitatīvo [pakalpojumu]. Jā, nevis mēs neesam tik ļoti par kvantitāti bērnu dzimšanā, bet par kvalitāti, ka katrs bērns mums Latvijā ir svarīgs un tāpēc ir svarīgi šo sistēmu ieviest," saka nevalstiskās organizācijas "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" politikas koordinatore Evisa Stankus.

Starp darāmajiem darbiem gan ir tādi, kas budžeta līdzekļus daudz neprasa, turklāt iepriekš pietrūkusi politiskā griba jautājumiem pieķerties pietiekami stingri, kā piemēram, alkohola patēriņa vai smēķēšanas ierobežošanai. Ir arī darbi, kurus dažādas iestādes uzsākušas, izmantojot jau piešķirot budžetu vai Eiropas fondus. Tostarp, risinājumi pēdējās nedēļās daudz piesauktajam mājokļa jautājumam.

Lai arī plānoto pasākumu skaits pārsniedz simtu, tomēr dokumentā nav minēts konkrēts rezultāts, kas būtu jāsasniedz, piemēram, kā būtu jāizmainās dzimstībai. Migrācijas jautājumi demogrāfijas kontekstā ziņojumā skarti minimāli.

Nav minēts arī laika grafiks, kad darbi paveicami, nedz arī tas, cik tam visam kopumā būtu nepieciešama nauda. Ziņojuma sastādītāja, LM Bērnu un ģimenes lietu departamenta direktora vietniece Linda Liepa raidījumam saka: "Nenoliedzami, ka plānā ir arī pasākumi, kas neprasa papildus finansējumu vai arī finansējums tiek saņemts no Eiropas fondu līdzekļiem, un tad šie pasākumi ir īstenojami. Un tieši tādēļ arī mēs rosinām šo jautājumu skatīt caur Demogrāfisko lietu padomi, kur arī ministrijas izstāstītu par saviem konkrētajiem pasākumiem, jau nāktu klajā ar konkrētiem aprēķiniem, cik liela ir konkrētā pasākuma finansiālā ietekme. Un tad šī Demogrāfisko lietu padome, kurā ir attiecīgo ministriju ministri kā šo nozaru zinātāji, arī dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji, arī visi savstarpēji vienojas un izlemj."

Labklājības ministrijas ieskatā darbi būtu jāsāk ar dažādu ģimenēm paredzēto pabalstu palielināšanu, piemēram, palielinot bērna kopšanas pabalstu, gandrīz dubultot bērna piedzimšanas pabalstu, pārskatīt ģimenes valsts pabalstu. Tam būtu nepieciešami vismaz 150 miljoni eiro, aprēķinājusi ministrija. Finanšu ministrija gan pagaidām atturīgi vērtē iespējas atrast vairāk nekā simt miljonus demogrāfijas pasākumiem.

“Ģimenes mēs veidojam tad, kad mēs jūtamies droši - droši ekonomiski, droši sociāli un, protams, droši fiziski. Ja mums ir droša vide, mājoklis, valsts, pašvaldība, ja mums ir droši apstākļi un vieta, kur audzināt bērnus, ja mums ir darbs, stabils darbs, tas veicinās šo izpratni, ka man vajag bērnus, esmu gatavs ģimenei. Ne jau tas, ka man iedos pabalstus. Pabalsts nav pašmērķis. Tātad pašmērķis ir drošība - visos manis jau nosauktajiem punktos sociāli ekonomiskā un, protams, fiziskā,”

saka Palkova.

Informatīvo ziņojumu, ar vai bez restarta, premjeres vadītajā Demogrāfisko lietu padomē iecerēts skatīt marta vidū, bet pēc tam dokumentam būtu jānonāk uz valdības galda.