/nginx/o/2025/02/21/16672562t1h6c8a.jpg)
Premjeres ilgi sludinātais valdības uzrāviens kavējas un šonedēļ kā plānots neizdevās nomainīt trīs atlaistos ministrus. Darba devēji no Evikas Siliņas valdības restarta plāna sagaida tēriņu samazināšanu par 850 miljoniem. Ģeopolitiskā situācija saasinās, un ir skaidrs, ka jāpalielina izdevumi aizsardzībai. Ja negrib celt nodokļus, atkal dārgi aizņemties, būtu jāmazina publiskie tēriņi, uzskata Valsts kontrolieris. Un viņaprāt, tas jādara jau tagad, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta reitingi vēsturiski ir vieni no viszemākajiem. Un līdz ar jaunu seju parādīšanos valdībā un "4x4" plānu bija iecerēts kaut nedaudz atgriezt sabiedrības uzticību varai. Tomēr premjeres nerēķināšanās ar koalīcijas partneriem nesusi gaidīto - neargumentētai ministru atlaišanai seko tikpat samocīta jauno valdības pārstāvju meklēšana.
" Daži to dēvē par vadības restartu, es to saucu par darba uzrāvienu ar atjaunotu mandātu," 21. februārī teica Siliņa.
"Jaunā vienotība" nav slēpusi, ka valdības restarts sākās, jo bija grūti tikt galā ar satiksmes ministriju. Plāns nomainīt Progresīvo līderi Kasparu Briškenu šai amatā brieda jau vairākus mēnešus. Tomēr stabilitātes vārdā, premjere Evika Siliņa izšķīrās pa vienam ministram nomainīt visās koalīciju veidojošajās partijās. Kuri tie būs, līdz pēdējam brīdim zināja vienīgi premjere pati. Ministru prezidentes skaidrojumu, ar ko viņš nav ticis galā labklājības jomā, ministrs Uldis Augulis no ZZS tā arī neesot saņēmis.
Video: "Nekā personīga" sižets
Uldis Augulis, bijušais labklājības ministrs, Saeimas deputāts (ZZS):
"Šī faktiski ir vienošanās koalīcijas restartam, katrs redz to savādāk."
Premjeres partijas izglītības ministre Anda Čakša aptaujās ir viena no nepopulārākajām. Tomēr atbrīvošanos no viņas daudzi saskatīja arī kā izrēķināšanos ar iekšējiem dumpiniekiem "Jaunajā Vienotībā", pie kuriem pieder arī Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs.
Čakšai šonedēļ atgriežoties Saeimā, Reirs zaudēja ne vien vietu komisijas vadībā, bet arī Saeimas deputāta mandātu. Tas notika, kamēr Reirs bija devies atvaļinājumā. Jaunā Vienotība Čakšai piedāvāja ieņemt Reira vietu komisijas vadībā.
NP: Ja šis piedāvājums nebūtu izskanējis, jūs izstātos no partijas?
Anda Čakša, bijusī izglītības ministre, Saeimas deputāte (Jaunā vienotība): Man nevar pārmest neizdarību. Prasīšanās pēc "svaiga gaisa" noteikti nav izglītības ministrijā. Es neteiktu, ka es pamestu partiju, bet tās novērtējums man ir pietiekami svarīgs. Un es sevi redzu, kā pietiekami labu partijas spēlētāju.
Ministru ar “svaigu skatījumu” iecelšana šonedēļ tomēr nenotika kā plānots. Cēsu mērs Jānis Rozenbergs, kurš vēl pirmdien bija devis solījumu ķerties pie izglītības jomas, nedēļas vidū savu kandidatūru atsauca personisku iemeslu dēļ. Jaunā vienotība šim postenim piektdien vakarā nosauca ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Daci Melbārdi, kurai ir pieredze darbā valdībā.
"Progresīvie" vēl nav publiski nākuši ar savu kandidātu satiksmes ministra amatam. Un premjeres līdz šim teiktais liecina - ja “Progresīvie” atteiksies no satiksmes ministrijas, citu tā nedabūs, un viņi valdībā paliks ar diviem ministru portfeļiem.
"Es domāju, "Progresīvajiem" ir jāspēj izvirzīt cieņpilns savs ministru kandidāts. Vai arī mums ir jāpiedāvā savs un viņiem vispār ir jāatsakās no viena ministra portfeļa," 24. februārī teica Siliņa.
Kaut nedēļas vidū izskatījās, ka Siliņas valdība ir uz krišanas robežas, situāciju nedaudz nostabilizēja ZZS. Tā par savu kandidātu labklājības ministram nosauca parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku, kurš līdz šim strādājis tandēmā ar Uldi Auguli. Tādējādi ZZS nodemonstrēja, ka grib palikt Siliņas valdībā un darbu turpināt līdzšinējā koalīcijas sastāvā.
Armands Krauze, ZZS valdes priekšsēdētājs, zemkopības ministrs (ZZS):
"Es vēlreiz uzsveru, ka Augulis ir strādājis labi. Man kā ZZS vadītājam tāds stils, ka tiek kolektīvi sodīti ministri nav pieņemams, bet mēs pieņēmām šo premjeres pozīciju, un nosaucam kandidātu, kurš varēs uzreiz strādāt un atrasties savā amatā ar pilnu atdevi."
Daudz neskaidrību rada šonedēļ Ministru kabinetā apstiprinātais Evikas Siliņas valdības šā gada prioritāšu plāns. Koalīcijas partneri norāda, ka premjeres birojā četrus mēnešus gatavotie uzdevumi nav izdiskutēti koalīcijā un visam naudas nepietiks.
"Programma skolā" finansēšana paredz pedagogu algām papildu 100 miljonus un investīciju programmas pašvaldībām. Arī demogrāfijas uzlabošanai ZZS prasa 70 miljonus. Valdība apņēmusies stiprināt aizsardzības spējas un tas budžetā prasīs klāt vēl vairākus simtus miljonu.
NP: Tās lietas, kas ierakstītas plānā, naudas budžetā tam nav.
Edmunds Jurēvics, "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: Tas, protams, ir ambiciozs plāns, bet , manuprāt, sabiedrība no mums sagaida tādu izrāvienu.Šobrīd nav tāds laiks, tā lēnām mierīgi darboties.
Darba devēji ir gatavi atbalstīt valdības "uzrāviena" plānu, taču tikai tad, ja patiešām par 5% tiks mazināti publiskie tēriņi. Ieguvumam vajadzētu būtu aptuveni 850 miljoniem.
Jānis Hermanis, ekonomists, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis: Tas plāns 4reiz4 būtu atbalstāms. Tie vektori ir saprotami. Tas, ko mēs neredzam, mēs neredzam tādu konkrētību attiecībā uz mērķiem un rezultātiem, un kad to varētu izdarīt.
NP: Un, kad tad varētu redzēt šo te progresu?
JH: Šī te nauda nebūtu jāmeklē caur nodokļu paaugstināšanu. Ir pienācis laiks valsts publiskai pārvaldei skatīties savā saimniecībā. Atrast šos te nepieciešamos resursus.
Edgars Korčagins, Valsts kontrolieris:
"Pirmkārt, šis papildu nepieciešamais finansējums ir meklējams pašu budžetu ietvaros jau šobrīd, pārskatot tos izdevumus, kas jau ir saplānoti pašvaldību un valsts budžetosIr virkne lietu, kas mums ļautu gūt papildu ietaupījumu budžetā , ne tikai desmitos un tūkstošos, bet arī miljonos mērāmus."
Arī Valsts galvenais auditors norāda, ka risinājumi vajadzīgi ātri. Jāatsakās ne tikai no nevajadzīgām programmām, bet arī jāapvieno iestādes, kuras veic līdzīgas darbības.
Edgars Korčagins, Valsts kontrolieris:
"Mēs redzam, ka pārklājas iestāžu funkcijas- piemēram, pieaugušo tālākizglītības jomā ir divas valsts iestādes -Valsts izglītības attīstības aģentūra un Nodarbinātības Valsts aģentūra. Mēs aprēķinājām, ka tikai apvienojot to vienas institūcijas rokās, varētu ietaupīt 3,6 miljonus ik gadu. Līdz ar to, manā skatījumā, tas arī būtu labs signāls sabiedrībai, vispirms, kur mēs varam gūt valdībai nepieciešamos līdzekļus, pārskatot esošos izdevumus. Tikai tad mēs varam runāt par papildu aizņemšanos, izvērtēt nodokļu paaugstināšanu un tā tālāk. Jo neejot šādā secībā, sabiedrībā radīsies ļoti liela netaisnības sajūta."
Valsts kontrolieris uzskata, ka būtu pienācis laiks arī vērtēt, ko dara daudzās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības. Un kurus valsts pakalpojumus varot nodot privātās rokās. Zem labklājības ministrijas darbojas kapitālsabiedrība “Šampētera nami”, kas apsaimnieko arī valsts sociālās aprūpes centrus. Tajā ir 19 darbinieki un valdes locekles amatā pirms gada Augulis iecēla Kristīni Krūmiņu, ar kuru iepriekš strādājis kopā, vadot labklājības ministriju. Augulis nepiekrīt, ka šīs kapitālsabiedrības funkcijas varot nodot “Valsts nekustamajiem īpašumiem”. Par izdevumu samazināšanu visām ministrijām esot jāvienojas kopā.
Uldis Augulis, bijušais labklājības ministrs, Saeimas deputāts (ZZS):
"Ejam visi no vienādām izejas pozīcijām. Vai sociālie aprūpes centri, kas mums ir lielākais darbinieku skaits un lielākie izdevumi, droši vien klientiem divu kotlešu vietā vienu nedosim, un tās pārtikas izmaksas tāpat aug. Katrā gadījumā nākamajam ministram ir ko domāt."
ANP: Mans jautājums, kam griezīsiet nost?
Reinis Uzulnieks, labklājības ministra amata kandidāts, LM parlamentārais sekretārs (ZZS): Pagaidām mēs neesam nevienam plānojuši griezt nost.
Nāks budžets, sapratīsim, kāds mums ir budžets, tad arī risināsim.
Andris Šuvajevs, Saeimas deputāts ("Progresīvie"):
"No visiem punktiem šis mani dara vispiesardzīgāko. Progresīvie būs gatavi uz nepopulāriem lēmumiem ir īpaši drošības vajadzību risināšanai, bet tāds vispārējs sauklis 5 % mazināsim, un tad skatīsimies, es nevēlos nonākt līdzīgā situācijā, kādā mēs nonācām pērn veidojot budžetu."
Kaut arī valdības plānam šonedēļ neiebilda neviens ministrs, kur rast naudu visām iecerēm nav skaidrs arī Progresīvajiem, kuri gaidīšot sarunu ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu.
Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis uzsver, ka būtiska izdevumu samazināšana ir gatavības tests valsts spējai mobilizēties krīzes apstākļos. Un tā demonstrē ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas izpratni.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)