Čakša vairākkārt liek noprast, ka partija viņu ziedojusi koalīcijas stabilitātes vārdā, lai viena paša Briškena atlaišana nesadusmotu "Progresīvos". Viņai pašai šādi ziedoties neviens nelūdza, bet kā lojāla partijas biedre viņa šo upuri esot gatava uzņemties. Sarūgtinājums viņai esot bijis vien par to, ka jāaiziet uzsākto reformu vidū. Atšķirībā no Briškena un Auguļa, Čakša savu parlamentāro sekretāri kā pēcteci vismaz šobrīd vēl neredz:
"Ko es esmu paudusi arī kā valdes locekle, ka manā skatījumā ir ļoti svarīgi, ka mums ir cilvēks ar pieredzi ne tikai nozarē, kas ir viens pluss, bet tieši tādā politiskajā pieredzē. Jo daudzu reformu virzīšana mazāk pat ir saistīta ar tādām ļoti precīzām nozaru zināšanām, cik ar spēju politiski savas idejas izvirzīt tālāk Ministru kabinetā un aizstāvēt tās, iegūt finansējumu diskusijās ar Finanšu ministriju un, tā teikt, aizstāvēt arī Saeimā."
No šobrīd nopietnāk apspriestajiem JV ministra kandidātiem valdības darba pieredze ir vien Ārlietu ministrijas parlamentārajai sekretārei Dacei Melbārdei, kura pirms eiroparlamentārietes karjeras bija kultūras ministre.
Vai trīs jauni ministri un Siliņas nosauktie "4x4" jeb 16 darbi nodrošinās valdības restartu? Šo terminu jau pirms mēneša pirmais publiski sāka piesaukt ZZS Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis. Taču par tagadējo izpildījumu viņš ir diezgan skeptisks:
"Es piekrītu tiem, kas saka, ka tas nav restarts. Tas ir mēģinājums tā kā mašīnu piešķilt, bet viņa nepielec. Ziniet, salīdzinoši, lai mašīna vai motors strādātu, ir vajadzīgi vēl un vēl, vēl šīs lietas, par ko es runāju. Pašreiz ir šis mēģinājums to darīt. Nu, jāsaka tā, vai šī mašīna pieleks un brauks tālāk, to rādīs tuvākais laiks... (..) Citreiz jābrauc arī pa kalnu lejā, bet tomēr pamatā cilvēks ir tas, kas grib redzēt savu dzīvi, kā saka, sakārtotu, prognozējamu un redzēt vīziju, uz ko iet mūsu valsts. Viņš tomēr grib braukt pa tādu taisnu ceļu. Un politiķiem tas būtu jānodrošina."