/nginx/o/2025/02/28/16690401t1h4143.jpg)
Turcijas separātiskās Kurdistānas strādnieku partijas (PKK) dibinātāja Abdullas Edžalana aicinājums organizācijai nolikt ieročus un izformēties ir vēsturiska iespēja, piektdien, 28. februārī, sacīja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Turcijas separātiskās Kurdistānas strādnieku partijas (PKK) dibinātāja Abdullas Edžalana aicinājums organizācijai nolikt ieročus un izformēties ir vēsturiska iespēja, piektdien, 28. februārī, sacīja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
"Mums ir vēsturiska iespēja virzīties uz mērķi sagraut terora mūri," sacīja Erdogans, runājot dienu pēc cietumā ieslodzītā PKK dibinātāja aicinājuma.
Turcija "cieši sekos līdzi", lai nodrošinātu, ka sarunas par nemiernieku kustības izbeigšanu "tiek novestas līdz veiksmīgam noslēgumam", un brīdināja, ka jebkādas "provokācijas" ir nepieļaujamas.
"Kad terorisma un ieroču spiediens būs novērsts, dabiski paplašināsies telpa demokrātijas politikai," solīja Erdogans.
"Neviens šīs nācijas loceklis - nedz turks, nedz kurds - nepiedos nevienam, kas bloķēs šo procesu ar pretrunīgām runām vai rīcību, kā tas ir noticis pagātnē," viņš sacīja.
PKK kopš 1984.gada cīnās par neatkarīgas Kurdistānas valsts izveidošanu kurdu apdzīvotajos apgabalos Turcijā. Šis konflikts kopumā prasījis aptuveni 45 000 cilvēku dzīvības. Līdzīgi Turcijai, gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) PKK uzskata par teroristisku organizāciju.
Pēdējos mēnešos Turcijas valdība atļāvusi kurdu interešu aizstāvju Tautas vienlīdzības un demokrātijas partijas (DEM) parlamenta deputātiem apmeklēt Edžalanu, raisot cerības par pozitīvām izmaiņām kurdu jautājumā.
Virzība šajā procesā sākās pēc tam, kad Erdogana sabiedrotās galēji labējās Nacionālās kustības partijas (MHP) līderis Devlets Bahčeli pērn oktobrī aicināja Edžalanu nosodīt terorismu un paziņot par PKK izformēšanu.
Bahčeli arī minēja iespēju atbrīvot Edžalanu.
Edžalans pēc pirmās tikšanās ar DEM likumdevējiem decembrī paziņoja, ka turku un kurdu tuvināšanās ir vēsturiska atbildība un ka viņš ir apņēmības pilns piedalīties Ankaras vadītajos izlīguma centienos.