LIZDA komentē Melbārdes atbilstību izglītības un zinātnes ministres amatam

Komentējot Melbārdes kandidatūru izglītības ministra amatam, LIZDA priekšsēdētāja atgādina, ka ir bijuši izglītības un zinātnes ministri, kuri nāk no izglītības nozares, un ir bijuši tādi, kuri nenāk. Protams, vieglāk esot strādāt ar pirmajiem.

Pēc Vanagas teiktā, Melbārde pārzina kultūrizglītības un arī augstākās izglītību jomu no laika, kad viņa bija kultūras ministre. LIZDA vadītāja atceras, ka Melbārde kultūras ministres amatā ļoti iestājās par kultūras nozari. "Ja viņa tā cīnīsies par izglītības nozari, tad mēs ļoti priecāsimies," sacīja Vanaga.

LIZDA no jaunā ministra sagaidot cieņpilnu attieksmi pret nozarē strādājošajiem. Ministra rokās esot tas, lai arī sabiedrībā mainītos attieksme pret izglītības darbiniekiem. "Esam gatavi sadarboties," uzsvēra Vanaga.

Runājot par jaunā izglītības un zinātnes ministra pirmo darbu, Vanaga sacīja, ka vajadzētu izstrādāt sadarbības modeli ar nozares organizācijām un sociālajiem partneriem, kas būtu pieņemams visiem iesaistītajiem. Viņa uzsver, ka tas ir svarīgi, lai īstenotu jau iesāktās reformas un virzītu jaunas ieceres.

Tāpat LIZDA iespējami drīz cer sagaidīt skaidrību par finansēšanas modeli "Programma skolā" - vai un kā tiks sākta tās īstenošana. Tāpat esot svarīgi zināt, kas būs ar darba samaksas sistēmu, jo janvārī beidzās pēdējais atalgojuma grafika posms, lai pedagogi laikus pirms jaunā mācību gada sākuma būtu informēti par atalgojumu.

Vanaga uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzētu pārtraukt praksi neievērot spēkā esošos normatīvus, kas joprojām esot aktuāli zinātnes un sporta jomai.

LIZDA vēlētos, lai tiktu turpināta pedagogu profesionālās atbalsta sistēmas attīstīšana, kas ir iesākta un kur ir starptautiska apņemšanās.

Kā vēstīts, JV izglītības un zinātnes ministra amatam nolēmusi virzīt Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Melbārdi, liecina piektdienas vakarā izplatītais JV paziņojums.

Melbārde savulaik ieņēma kultūras ministres amatu no Nacionālās apvienības rindām, bet vēlāk tika ievēlēta par Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) politiskā spēka izsūtītajā paziņojumā medijiem norāda, ka Melbārdes plašā pieredze, tostarp ilgstošā darbība kultūras ministres amatā, apliecina spēju veiksmīgi risināt sarežģītus jautājumus un uzņemt nozīmīgas nozares vadību.

"Viņa ļoti labi izprot izglītības jomu un ar to saistītos izaicinājumus gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, ko apliecina viņas iepriekšējā darbība viceprezidentes amatā EP Kultūras un izglītības komitejā," uzsvērusi Siliņa.

Siliņa uzskata, ka ir svarīgi turpināt jau iesāktos darbus un īstenot tik nepieciešamās pārmaiņas nozarē, vienlaikus sniedzot jaunu skatījumu, un viņa uzskata, ka Melbārde spēs tikt galā ar šo uzdevumu.

Pašas Melbārdes komentāru aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies iegūt viņas aizņemtības dēļ, taču politiķe solīja atbildēt tuvākajā laikā.

JV pirmdien izglītības un zinātnes ministra amatam izvirzīja Cēsu mēru Jāni Rozenbergu (JV), taču dažas dienas vēlāk politiskais spēks paziņoja, ka Rozenbergs "personisku iemeslu dēļ" atsaucis savu kandidatūru.

Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), piesakot savas valdības darba "restartu", pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Andu Čakšu (JV) atbrīvo no izglītības un zinātnes ministra amata, Uldi Auguli (ZZS) - no labklājības ministra amata, bet Kasparu Briškenu (P) - no satiksmes ministra amata. Trešdien viņi aizvadīja pēdējo dienu ministru amatos.

Līdz turpmākiem lēmumiem vai jaunu ministru apstiprināšanai izglītības un zinātnes ministra pienākumus pildīs finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), labklājības ministra pienākumus - ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), bet satiksmes ministra pienākumus - kultūras ministre Agnese Lāce (P).

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) labklājības ministra amatam nominējusi Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku.

Savukārt partija "Progresīvie" vēl nav izlēmuši, kurš būtu virzāms satiksmes ministra amatā.

Melbārde iepriekš no 2013. līdz 2019.gadam bija Latvijas kultūras ministre. Pirms tam, no 2011. līdz 2013.gadam, viņa bija Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore, bet no 2009. līdz 2011.gadam - Britu padomes pārstāvniecības vadītāja Latvijā. Melbārde arī ilgus gadus strādāja Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālajā komisijā kā komisijas prezidente (2013-2019) un ģenerālsekretāre (1999-2004).

Melbārde Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātē ieguvusi maģistra grādu sabiedrības vadībā, savukārt Latvijas Kultūras akadēmijā - kultūras teorijā un vadībā. LU iegūts bakalaura grāds vēsturē. Šobrīd Melbārde izstrādā promocijas darbu Latvijas Kultūras akadēmijā.

Politiķe 2017.gadā ieguva Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Goda balvu, bet 2013.gadā Melbārdei piešķirts III šķiras Triju zvaigžņu ordenis, kā arī Ministru kabineta Atzinības raksts.