/nginx/o/2025/02/28/16690282t1h7678.jpg)
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti vēlēsies uzklausīt izglītības un zinātnes ministra amata kandidātes Daces Melbārdes (JV) redzējumu par veicamajiem darbiem nozarē, pauž ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti vēlēsies uzklausīt izglītības un zinātnes ministra amata kandidātes Daces Melbārdes (JV) redzējumu par veicamajiem darbiem nozarē, pauž ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
Viņš norādīja, ka deputāti no Melbārdes vēlēsies dzirdēt viņas redzējumu par to, kā tālāk virzīties izglītības jomā, jo pašlaik tajā esot gana daudz risināmu jautājumu.
Tāpat ZZS vēlēsies Melbārdi iepazīstināt ar politiskā spēka redzējumu par veicamajiem darbiem. "Nesagaidām, ka Melbārde kā jaunā ministre paveiks visu, bet gribam sniegt savu redzējumu," teica Rokpelnis.
Kā vienu no veicamajiem uzdevumiem potenciālajai ministrei Rokpelnis minēja skaidrības viešanu sociālajiem partneriem, pašvaldībām. Tāpat svarīgs jautājums esot saistīts ar iniciatīvu par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi.
ZZS uzskata - ja tas ir iespējams, tad monitoringa sistēma nebūtu ieviešama, bet tai paredzētie līdzekļi būtu iztērējami lietderīgāk, piemēram, skolas atbalsta personālam.
Tāpat ZZS uzskata, ka jaunajam ministram ir jādomā, kā aizpildīt esošās vakances Izglītības un zinātnes ministrijā, lai tiktu izveidota spēcīga komanda.
Jau ziņots, ka "Jaunā vienotība" (JV) izglītības un zinātnes ministra amatam nolēmusi virzīt Melbārdi, liecina piektdienas vakarā izplatītais JV paziņojums.
Melbārde savulaik ieņēma kultūras ministres amatu no Nacionālās apvienības rindām, bet vēlāk tika ievēlēta par Eiropas Parlamenta deputāti.
JV pirmdien izglītības un zinātnes ministra amatam izvirzīja Cēsu mēru Jāni Rozenbergu (JV), taču dažas dienas vēlāk politiskais spēks paziņoja, ka Rozenbergs "personisku iemeslu dēļ" atsaucis savu kandidatūru.
Kā vēstīts, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), piesakot savas valdības darba "restartu", pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Andu Čakšu (JV) atbrīvo no izglītības un zinātnes ministra amata, Uldi Auguli (ZZS) - no labklājības ministra amata, bet Kasparu Briškenu (P) - no satiksmes ministra amata. Trešdien viņi aizvadīja pēdējo dienu ministru amatos.
Līdz turpmākiem lēmumiem vai jaunu ministru apstiprināšanai izglītības un zinātnes ministra pienākumus pildīs finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), labklājības ministra pienākumus - ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), bet satiksmes ministra pienākumus - kultūras ministre Agnese Lāce (P).
ZZS labklājības ministra amatam nominējusi Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Reini Uzulnieku.
Savukārt partija "Progresīvie" vēl nav izlēmuši, kurš būtu virzāms satiksmes ministra amatā.
Melbārde iepriekš no 2013. līdz 2019.gadam bija Latvijas kultūras ministre. Pirms tam, no 2011. līdz 2013.gadam, viņa bija Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore, bet no 2009. līdz 2011.gadam - Britu padomes pārstāvniecības vadītāja Latvijā. Melbārde arī ilgus gadus strādāja Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālajā komisijā kā komisijas prezidente (2013-2019) un ģenerālsekretāre (1999-2004).
Melbārde Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātē ieguvusi maģistra grādu sabiedrības vadībā, savukārt Latvijas Kultūras akadēmijā - kultūras teorijā un vadībā. LU iegūts bakalaura grāds vēsturē. Šobrīd Melbārde izstrādā promocijas darbu Latvijas Kultūras akadēmijā.
Politiķe 2017.gadā ieguva Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Goda balvu, bet 2013.gadā Melbārdei piešķirts III šķiras Triju zvaigžņu ordenis, kā arī Ministru kabineta Atzinības raksts.