/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2023/10/17/15659571t1h72b0.jpg)
Gatavība krīzēm "papīra formātā" ir uzlabojusies, taču praktiskajā gatavībā joprojām jāturpina kopīgs darbs, šodien Rīgā notikušajā seminārā par iekšējās drošības uzlabošanu kara draudu gadījumā teica Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Kā aģentūru LETA informēja Rīgas domē, Kaminskis norādīja, ka šis seminārs ir vērtīgs ieguldījums kopējas izpratnes veicināšanai par drošības politiku un krīzes vadību visos līmeņos.
Piektdien uzklausīta Ukrainas pieredze, un izskatīti tādi būtiski jautājumi kā bumbu patvertņu veidošana, pieejamie finanšu un cilvēku resursi militārā apdraudējuma gadījumā un materiālās rezerves.
Pasākumā izvērtēti arī valsts aizsardzības mācības rezultāti.
Kā norādīja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele, savlaicīgi jārunā ar drošības industriju, kas būvēs patvertnes, nodrošinās sakarus un veiks nepieciešamo apgādi.
Viņa norādīja, ka krīzes situācijās ir būtiski plānot sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem, kuri spēj ātri reaģēt un pielāgot savus resursus pašvaldību un valsts vajadzībām,. Tādēļ jānodrošina, ka vietējie uzņēmumi tiek iesaistīti drošās piegādes ķēdēs pašvaldībās, uzsvēra Egle-Ločmele.
Semināra gaitā tā dalībnieki izvērtēja valsts atbildīgo dienestu un pašvaldību spēju plānot, paredzēt finanšu un cilvēku resursus militāra apdraudējuma gadījumā, kā arī novērtēt īstenoto mācību efektivitāti.
Tāpat notika paneļdiskusijas par pašlaik aktuālajām un kopīgi risināmajām tēmām, sniedzot priekšlikumus un definējot konkrētas rīcības nepieciešamā rezultāta nodrošināšanai.
Viena no diskusijām bija veltīta tematikai par bumbu patvertnēm un to pieejamību. Tāpat norisinājās saruna par pieejamiem finanšu un cilvēkresursiem, individuālo aizsardzības līdzekļu nodrošinājumu militārā apdraudējuma gadījumā. Savukārt noslēdzošā diskusija tika atvēlēta visaptverošas valsts aizsardzības mācību "Namejs 2024" izvērtējumam.