Eksperts: Tramps cenšas novērst ASV iedzīvotāju uzmanību no procesiem iekšpolitikā

Eksperts norādīja, ka pirms Tramps kļuva par ASV prezidentu pirmo reizi 2017.gadā, viņš savā retorikā pārmeta sabiedrotajiem ASV apkrāpšanu. Tāpat simpātijas pret autoritāriem līderiem ASV prezidentam vienmēr ir bijušas.

Hirša ieskatā pirmajā prezidentūrā Trampu ierobežoja viņa padomnieki un ministri, kas bija tradicionālie republikāņi un atbalstīja transatlantisko sabiedrību.

Patlaban Tramps padomnieku amatos salicis cilvēkus, kas ir tikpat galēji labēji radikāļi kā ASV prezidents, turklāt tie ir cilvēki, kuriem nav nekādas pieredzes starptautiskajā diplomātijā, sacīja eksperts. Pēc Hirša paustā, tāda nav visa ASV prezidenta jaunā administrācija, taču tajā ir daudz vairāk "trampistu", kuri nekritiski atbalsta ASV prezidenta uzskatus par iekšpolitiku un ārpolitiku.

"Aizvadītajās nedēļās Tramps mēģina uzurpēt varu, ierobežot ASV Kongresa varu, un veikt nelikumības. Pret ASV prezidentu un Valdības efektivitātes departamentu (DOGE) ir uzsāktas vairāk nekā 30 tiesvedības par nelegālām darbībām, kuras prezidentam nav tiesību darīt. Tā ir demokrātijas erozija," sacīja eksperts.

Hiršs uzsvēra, ASV prezidents grib tikt pie "ātrām uzvarām", lai parādītu saviem atbalstītājiem un vēlētājiem, ka viņš ir labs darījumu veicējs.

Eksperts norādīja, ka, ņemot vērā iepriekšējo prezidentūru, Trampam visdrīzāk nesanāks noslēgt kādu darījumu ar Krieviju, vai panākt miera risinājumu Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā. Vienlaikus tas nenozīmē, ka Tramps nevarēs runāt par konflikta atrisinājumu ASV vai sev par labu.

Eksperts minēja, ka, piemēram, pirmās prezidentūras laikā Tramps mēģināja mainīt attiecības ar Ziemeļkoreju. Tramps sāka ar paziņojumu, ka ar Ziemeļkoreju būs pasaules karš, notika pāris diplomātiskie samiti, kas beidzās ar neko. Ziemeļkoreja nepiekāpās un turpināja attīstīt savu kodolprogrammu, taču Tramps paziņoja, ka ir uzvara. Hiršs secināja, ka bieži vien Trampa panākumi un darījumi, ko viņš noslēdz, patiesībā nav nekas, taču tas netraucē savā propagandā to pasniegt kā lielu sasniegumu.

Taujāts, kāpēc Trampa administrācijai ir izdevīga galēji labējo nākšana varas pozīcijās Eiropā, eksperts norādīja, ka pašreizējā ASV administrācija pati ir galēji labēja. Viņš uzsvēra, ka daudzviet pasaulē ir galēji labējie, kas simpātiski Krievijai, un Tramps nav vienīgais, kurš pauž prokrieviskas idejas. Hiršs skaidroja, ka nedemokrātisku spēku kustības ir problēma, jo īpaši, ja ASV citviet pasaulē tādas atbalsta.

"Vēsturiski ASV bija demokrātijas eksportētājas, atbalstīja vārda brīvību un cilvēktiesības. Tagad vairs tā nav. Iepriekšējās prezidentūras laikā Trampam demokrātija un cilvēktiesības nebija aktuālas, tagad viņš darbojas pret šīm vērtībām. Tas pamatoti satrauc Eiropas valstu līderus, jo ASV grauj pašas pēc Otrā pasaules kara izveidoto pasaules kārtību," sacīja eksperts.

Runājot par to, vai ASV administrācijai nav bažu palikt bez sabiedrotajiem, Hiršs atzīmēja, ka tāda ir Trampa pieeja ārpolitikai. Eksperts skaidroja, ka starptautiskajā politikā ir divas pieejas - multilaterālisms, kad iet kopā ar sabiedrotajiem un starptautiskajām organizācijām, un unilaterālisms, kad ASV problēmas risinās vienas. Viņa ieskatā Tramps ir unilaterālists, kurš nemāk ne tikai sadarboties ar sabiedrotajiem, bet nespēj sadarboties arī iekšpolitisko jautājumu risināšanā.

"Viņš spēj tikai pavēlēt, komandēt, iebiedēt un izspiest. ASV nav tik visvarena, lai kā Tramps gribētu domāt citādāk. Šāda pieeja ASV nav izdevīga. Tas ir naivi. Tā ir vienkāršota un primitīva izpratne par ārpolitiku," teica Hiršs.

Eksperts arī piebilda, ka ASV vienas pašas nevar atrisināt virkni sarežģītu jautājumu. Tas notiek arī patlaban - lai gan ASV un Krievija var kaut ko sarunāt, taču tas nenozīmē, ka ukraiņi un eiropieši darīs to, par ko vienojušās ASV un Krievija. Hiršs uzsvēra, ka aukstā kara laikā ASV bija spēcīgs spēlētājs, taču patlaban ASV ietekme uz pasauli ir daudz mazāka.