INFOGRAFIKA ⟩ Ekonomisti prognozē šī gada algu pieauguma kāpumu

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norādīja, ka algu vidējais kāpums pērn Latvijā palēninājās, taču gan nominālie, gan reālie nodarbināto ienākumi turpina pieaugt un audzēt strādājošo turīgumu.

"Lai arī algu pieaugums palielina nodarbināto pirktspēju, kāpināt algas tādā tempā privātā sektora uzņēmējiem ir izaicinoši, jo algu pieaugums ekonomikā vidēji ir ātrāks par produktivitātes kāpumu," pauž Migunovs, norādot, ka finansēt algu kāpumu no iepriekšējo gadu peļņas vai uzkrājumiem uzņēmējiem nav ilgtspējīgi, jo tie pakāpeniski zaudēs konkurētspēju. Taču, ja uzņēmums, piemēram, ir investējis efektīvākās iekārtās un sagaida, ka ar to palīdzību darbinieku produktivitāte drīzumā pieaugs un atmaksāsies, ar tādu pieeju var turpināt īstermiņā palielināt nodarbināto atalgojumu.

Latvijas Bankas ekonomists atzīmē, ka nevienlīdzības mazināšana saglabājas viens no valsts attīstības mērķiem. No 2025.gada spēkā ir izmaiņas darbaspēka nodokļos, kas palielina ienākumu līmeni uz rokas tiem darbiniekiem, kuru mēneša bruto darba alga bija līdz aptuveni 4000 eiro. Līdz 740 eiro tika palielināta arī minimālā alga, kura arī turpmāk tiks pārskatīta, balstoties uz vidējo algu valstī.

Tāpat viņš norāda, ka uz 2025.gadu attiecas algu kāpuma ierobežojumi publiskajā sektorā, kam būs ietekme uz kopējo algu dinamiku valstī.

"Lēmums varētu palēnināt darbaspēka izmaksu kāpumu arī privātiem uzņēmumiem tajās nozarēs, kur privātais un sabiedriskais sektors konkurē par līdzīgām darbaspēka prasmēm," skaidroja Migunovs, norādot, lai arī 2025.gadā ekonomikā ir gaidāma izaugsme, algu pieauguma temps šogad varētu palēnināties, ņemot vērā gan privātā sektora ierobežotās iespējas kāpināt algas, gan publiskā sektora algu pieauguma ierobežojumu.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA pauda, ka vidējās bruto darba samaksas kāpumu pērn būtiski ietekmēja algu pieaugums sabiedriskajā sektorā par 12,2%, ko veicināja iepriekšējā perioda inflācijas nesto budžeta ieņēmumu pieaugums. Privātajā sektorā algu pieaugums bija lēnāks - par 8,7%.

Viņš uzsver, ka, normalizējoties inflācijas videi, algu pieauguma tempi turpmāk palēnināsies. Sabiedriskajā sektorā kāpums kritīsies straujāk. Lielāko ietekmi izjutīs no valsts budžeta atkarīgās iestādes, jo tās ietekmēs valdības noteiktie ierobežojumi. Ārpus tā algu kāpums būs līdzīgs privātajā sektorā uzrādītajam.

Gašpuitis skaidro, ka, normalizējoties inflācijai, samazinās arī apmērs, kas nepieciešams inflācijas indeksācijai. To daļēji atsvērs izaugsmes un darba tirgus aktivizēšanās, kuras jaudu šobrīd ir grūti novērtēt. Taču strauji augošās darbaspēka izmaksas turpinās audzēt konkurētspējas izaicinājumus gan iekšējā, gan ārējā tirgū, ko noteiks lēnīgā atgūšanās.

"Būs grūti turpināt celt cenas, jo nenoteiktības dēļ patērētājs būs negribīgs pieņemt jebkuru preču un pakalpojumu cenu pieaugumu," norāda "SEB bankas" ekonomists.

Savukārt "Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks aģentūrai LETA norādīja, ja pērnais gads sākās ar teju divreiz lielāku algu pieauguma tempu gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, tad gada laikā šī atšķirība krietni saruka.

Mālnieks norāda, ka noturīgais algu kāpums pēdējo gadu laikā un zemā inflācija pērn vainagojās ar to, ka vasarā tika atgūta inflācijas uzliesmojumā zaudētā pirktspēja. To varēja novērot arī pakāpeniski mazāk pesimistiskā iedzīvotāju noskaņojumā, kas rudenī sasniedza ilgtermiņa vidējo līmeni. Par spīti noskaņojuma pasliktinājumam janvārī, tas nedaudz atguvās februāra datos un visdrīzāk turpinās augt.

Viņš arī atzīmē, ka labā ziņa ir tā, ka lēnītēm algas reģionos pārsvarā virzās Rīgas virzienā un atšķirība mazinās.

"Swedbank" prognozē, ka šogad bruto algas pieaugums sagaidāms mazliet ieturētāks - par 6,5%. Pēc ilgstoša ekonomikas vārguma, uzņēmumi privātajā sektorā vairs nevarēs atļauties tik strauji celt algas kā tas darīts iepriekš. Zemākā algas prognozē arīdzan būtiska loma īslaicīgajam algu fonda pieauguma ierobežojumam valsts sektorā 2,6% apmēra.

Mālnieks arī atzīmē, ka tas gan neizslēdz to, ka atsevišķu pozīciju algu pieauguma tempi varētu būt augstāki atbilstoši valdības prioritātēm. Toties jau notikušo nodokļu izmaiņu rezultātā, neto alga augs teju tikpat strauji kā pērn.

"Par spīti dažādiem ģeopolitiskiem izaicinājumiem, skats uz šo gadu var būt mazliet cerīgāks - ekonomika sāks savu izkārpīšanos no pēdējo gadu stagnācijas purva. Pieaugs gan nodarbinātība, gan mazināsies bezdarbs, piedzīvotajai Covid-19 un inflācijas pandēmijai paliekot aiz muguras," pauž Mālnieks.

Jau ziņots, ka Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bija 1685 eiro, kas ir par 9,7% jeb 149 eiro vairāk nekā 2023.gadā.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gadā pieauga par 8,7%, sasniedzot 1666 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 12,2%, sasniedzot 1742 eiro.