Lietuvas armija: Krievijas un Baltkrievijas propaganda pērn vērsta pret palīdzību Ukrainai

Ziņojumā teikts, ka ikdienišķi kļuvuši vēstījumi par Trešo pasaules karu un kodolkonfliktu, kas iepriekšējos gados bija retums.

"Krievija cenšas panākt, lai mēs visi padodamies, pat vēl pirms X diena ir pienākusi, attēlojot Lietuvu kā neizdevušos valsti, kuru nav vērts aizstāvēt," prezentējot ziņojumu, teica Lietuvas Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas departamenta direktors komandors Ģiedrjus Valintelis.

Militārā analītiķe Ingrīda Norkute sacīja, ka pagājušajā gadā turpinājās naidīgas informācijas darbības, īpaši koncentrējoties uz atbalstu Ukrainai.

"No Francijas prezidenta Emanuela Makrona paziņojumiem, ka nevar izslēgt karavīru sūtīšanu uz apmācībām Ukrainā, līdz iznīcinātāju F-16 nodošanai un lēmumiem ļaut Ukrainai izmantot Rietumu tāla darbības rādiusa raķetes," propagandas uzbrukumu tēmas uzskaitīja Norkute.

"Šajā kontekstā mēs novērojām, ka starp NATO un Krieviju nepārtraukti tiek vilktas sarkanās līnijas un izteikti draudi par kodolkaru, taču pamanījām, ka šāda retorika laika gaitā izsīka," viņa piebilda.

Kā teica militārā analītiķe, liela uzmanība tika pievērsta arī Lietuvas centieniem stiprināt savas militārās spējas.

"Bija vēstījumi, apgalvojot, ka Krievija nerada draudus, tad kāpēc Lietuva stiprina savas aizsardzības spējas? Tie tika pasniegti kā uzbrukuma, nevis aizsardzības spēki," viņa sacīja.

Analītiķe piebilda, ka, lai gan propagandisti turpināja attēlot Lietuvu kā "nenozīmīgu, neveiksmīgu valsti", viņi to attēloja arī kā potenciālu agresoru.

Armijas pārstāvis Valintelis pauda, ka Krievija cenšas informācijas telpā Lietuvas tēlu veidot kā draudu Baltkrievijai un Krievijas kontrolētajam Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvam.

"Krievijas propagandas galvenais uzdevums ir radīt gaisotni par neizbēgami sliktu iznākumu. Galvenais mērķis ir radikalizēt sabiedrību, kavēt iespēju panākt vienprātību un tādējādi ietekmēt demokrātisko lēmumu pieņemšanas procesu valstī," viņš sacīja.

Valintelis arī norādīja, ka Kremlis velta ievērojamus finanšu resursus naidīgas informācijas izplatīšanai.

"Atvērtajos avotos minēts, ka 2025.gadā šim mērķim tiek atvēlēts vismaz pusotrs miljons [ASV] dolāru (1,4 miljoni eiro), un tie ir tikai oficiālie izdevumi, neskaitot slepeno dienestu un citu slepenu operāciju izmaksas," sacīja departamenta direktors.

"Mēs varam teikt, ka ne vienmēr pretojamies Krievijas iebiedēšanai," viņš piebilda.

Kā norādīja armija, ziņojumā izmantotie dati ir iegūti no atvērtajiem avotiem un ir reprezentatīvi, ļaujot identificēt galvenos pret Lietuvu vērstās naidīgās informācijas gadījumus 2024.gadā, to raksturojumu, metodes un galvenos virzienus.

Ziņojuma mērķis ir atspoguļot izmaiņas apjomā un līdzekļos, kas izmantoti, lai izplatītu dezinformāciju, kā arī citu izkropļotu un manipulatīvu informāciju, kas vērsta pret Lietuvas aizsardzības un nacionālās drošības interesēm.