:format(webp)/nginx/o/2024/01/05/15816362t1h1899.jpg)
Jevgēņija saņēma satraucošu zvanu no nezināma numura. Klausulē skanēja viņas meitas balss, kas raudādama lūdzās pēc palīdzības. Tomēr tā nemaz nebija viņas meita – balss bija radīta ar mākslīgo intelektu, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "4.studija".
"Apmēram pusdienlaikā saņēmu zvanu, kad meita bija skolā. Balss bija identiska viņai – raudāja un teica: "Mammu, beidzot es ar tevi sazvanījos!" Likās, ka kaut kas ir noticis," stāsta Jevgēņija. Viņa ātri saprata, ka varētu būt kļuvusi par krāpnieku mērķi.
Saprotot situācijas nopietnību, viņa tūlīt mēģināja sazvanīt meitu, bet bērns neatbildēja. Tad viņa zvanīja skolotājai, taču arī no viņas nebija atbildes. "Tajā brīdī man likās, ka meita ir nolaupīta. Balss un tembrs bija tik līdzīgi! Kā viņi to spēj tik precīzi imitēt?"
Šādu krāpšanas shēmu pamatā ir mākslīgais intelekts, kas spēj atdarināt cilvēku balsis. Lai gan Jevgēņija ātri noskaidroja patiesību – meita starpbrīdī pati piezvanīja un apliecināja, ka viss ir kārtībā –, šis gadījums izgaismo būtisku problēmu: kā vecāki var pārbaudīt sava bērna drošību, ja skolā nedrīkst lietot telefonu?
Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Maksims Platonovs skaidro, ka katrā skolā ir savi noteikumi par mobilo telefonu lietošanu.
Lai vecāki ārkārtas situācijās varētu sazināties ar bērnu, skolai būtu jānosaka atbildīgā persona, kuru var sazvanīt.
"Dažās skolās tas ir klases audzinātājs, taču viņš var būt stundā. Citviet šo lomu pilda lietvede vai vietnieks. Vecākiem jāzina, kas konkrētajā skolā ir šī persona," skaidro Platonovs.
Krāpnieki arvien biežāk izmanto mākslīgo intelektu, lai radītu pārliecinošus viltus zvanus, kas var maldināt pat visuzmanīgākos vecākus.
Video: "4. studijas" sižets
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)