:format(webp)/nginx/o/2024/01/08/15820059t1hab9c.jpg)
Satiksmes ministrijai (SM) ir jāmeklē iespējas bezemisiju (BEMU) vilcienu jeb bateriju elektrovilcienu projekta īstenošanai, norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), kurš trešdien aizvada pēdējo darba dienu ministra amatā.
Satiksmes ministrijai (SM) ir jāmeklē iespējas bezemisiju (BEMU) vilcienu jeb bateriju elektrovilcienu projekta īstenošanai, norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), kurš trešdien aizvada pēdējo darba dienu ministra amatā.
Ministrs skaidro, ka BEMU infrastruktūras izveidei ir rasts lētāks risinājums, kas dienas kārtībā aktualizē jautājumu par BEMU projekta īstenošanu. "Ņemot vērā, ka BEMU vilcienu iepirkums ir veikts, bateriju vilcienu satiksmes īstenošana ir augstas gatavības projekts, un SM ir jāmeklē finansējums tā īstenošanai", piebilst Briškens.
Briškens uzskata, ka finansējums BEMU projektam ir rodams, pārskatot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam finansējumu dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektiem, kur BEMU varētu būt viens no atbalstāmajiem pasākumiem.
Priekšlikumu par iespējamo ES fondu finansējuma pārdali SM plāno iesniegt Finanšu ministrijai (FM) līdz februāra beigām.
Vienlaikus ministrs akcentē, ka, pārskatot ES fondu finansēto dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu portfeli un meklējot finansējumu BEMU projektam, kā prioritātei ir jāpaliek "Rail Baltica" savienojuma ar Rīgu izveidei un dzelzceļa infrastruktūras izbūvei posmā Daugavkrasti-Rīgas Centrālā stacija-Imanta-Rīgas lidosta.
Kā norāda ministrs, vilcienu satiksmē ir veikti būtiski uzlabojumi un pašreiz viss elektrovilcienu parks ir nomainīts ar 32 jauniem "Škoda Vagonka" elektrovilcieniem, kā arī kopējais pasažieru skaits elektrificētajā zonā ir palielinājies par 14,8%, neskatoties uz infrastruktūras remontdarbu dēļ noteiktajiem kustības ierobežojumiem.
"Dīzeļvilcienu parks, kas nodrošina satiksmi neelektrificētajās zonās, ir novecojis. Pārvadājumi notiek ar vēl padomju gados "Rīgas vagonbūves rūpnīcā" ražotiem vilcieniem, kas neatkarības gadu laikā ir tikuši iespēju robežās modernizēti, bet neatbilst mūsdienu prasībām. Viens no risinājumiem neelektrificētajām dzelzceļa līnijām, lai nodrošinātu ērtu reģionu savienojamību ar Rīgu, ir BEMU projekta īstenošana", atzīmē Briškens.
Briškens uzsver, ka iepriekš izstrādātais dārgais un laikietilpīgais infrastruktūras risinājums bija pamats tam, ka SM BEMU vilcienu projektu apturēja, tomēr patlaban ir rasts lētāks risinājums un atbilstoši jaunajai infrastruktūrai, BEMU vilcienu projektu var realizēt ES fondu finansējuma apgūšanai noteiktajā laika periodā.
Ministrs norāda, ka ne mazāk svarīgi ir tas, ka BEMU vilcienu iepirkuma uzvarētāja "Škoda Vagonka" piedāvātie vilcieni ir līdzīgi jau satiksmē esošajiem elektrovilcieniem ar daudziem vienādiem tehnoloģiskiem risinājumiem. Tādējādi nākotnē potenciāli ir iespējama vilcienu uzturēšanas izmaksu optimizācija.
LETA jau ziņoja, ka Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē februāra vidū Briselē tika apstiprināti grozījumi Latvijas Atveseļošanas fonda plānā, paredzot 114 miljonus eiro "Rail Baltica" projektam.
Līdzekļi tiks novirzīti Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvdarbiem. Savukārt nauda stacijā sākto būvdarbu turpināšanai pārdalīta, atsakoties no Rīgas ātrgaitas sabiedriskā transporta līnijas projekta īstenošanas par 40 miljoniem eiro un no bezemisiju vilcienu uzlādes infrastruktūras izveides par 74 miljoniem eiro.
Iepriekš SM pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka ministrija meklēs risinājumus dzelzceļa satiksmes nodrošināšanai neelektrificētās zonās, jo BEMU vilcienu projekts nav īstenojams atbilstoši Atveseļošanās fonda nosacījumiem.
Pārvērtējot BEMU programmu, SM secināja, ka piedāvātie risinājumi bez būtiskām papildu investīcijām elektrifikācijas infrastruktūrā nav optimāli satiksmes organizācijai tālajos maršrutos - Daugavpils, Rēzekne, Zilupe un Liepāja. Izmantojot ES fondu un Latvijas valsts budžeta līdzekļus, bija paredzēts iegādāties deviņus bateriju elektrovilcienus. Iepirkuma dokumentācijā ir paredzēta iespēja papildu finanšu iespēju rašanas gadījumā iegādāties vēl papildu vienības.