Saeimas komisijā asa vārdu apmaiņa par ierosinājumu karavīriem un deputātiem nodrošināt brīvu piekļuvi pierobežas joslai

Valsts robežas likums nosaka robežapsardzības sistēmu, kas nodrošina kontrolētu uzturēšanos uz valsts robežas, pierobežā un robežšķērsošanas vietās, kā arī aizsargā valsts robežu un tās infrastruktūru. Robežapsardzības sistēma ietver arī speciālu caurlaižu režīmu, lai kontrolētu personu uzturēšanos pierobežas joslā.

Personām, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu, uzturoties pierobežas joslā, ir nepieciešama Valsts robežsardzes izsniegta pastāvīgā vai terminētā caurlaide. Pastāvīgo caurlaidi izsniedz personām ar nekustamo īpašumu pierobežas joslā, bet terminēto caurlaidi uz laiku līdz vienam gadam izsniedz personām, kuras vēlas uzturēties pierobežas joslā. Darba devēji var pieprasīt terminētās caurlaides saviem darbiniekiem, ja uzturēšanās pierobežas joslā ir saistīta ar darba pienākumiem.

Butāns iesniedzis priekšlikumu grozījumiem likumā, rosinot atļaut parlamentāriešiem pierobežas joslā uzturēties bez Valsts robežsardzes izsniegtām caurlaidēm. Tāpat deputāts rosina noteikt, ka caurlaide nebūtu nepieciešama, ja persona var uzrādīt spēkā esošu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apliecību.

Butāns trešdien komisijas argumentēja, ka NBS ir prasība aizsargāt valsti no pirmā centimetra arī brīdī, kad karavīri neatrodas dienestā vai neveic operatīvās darbības. Savukārt patlaban spēkā esošā likuma redakciju viņš traktēja kā - viņi var atrasties "30.kilometra pirmajā centimetrā, nevis robežas pirmajā centimetrā".

Izņēmums par deputātiem savukārt esot nepieciešams, jo parlamentārieši ir vieni no tām amatpersonām, kuriem jāseko līdzi robežas izbūves gaitai.

Butāna ieskatā, ir pretruna, proti, pierobežā var legāli atrasties Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi un prokrieviski noskaņotas personas, bet deputātiem un karavīriem nepieciešams pieprasīt atļauju.

Viņš arī uzskata, ka ierosinātais regulējums neapgrūtinātu robežsardzes darbu, jo tāpat visas operatīvās darbības, kuras veiktu NBS, būtu savstarpēji saskaņotas. "Runa ir par vienkāršu fizisku atrašanos pierobežas teritorijā," uzsvēra Butāns.

Robežsardzes pārstāvji norādīja, ka saskaņā ar spēkā esošo regulējumu par pierobežā paredzētajām NBS mācībām NBS informē VRS divas nedēļas iepriekš. Gadījumos, kad ir neplānots pasākums NBS var informēt VRS 12 stundas iepriekš. Tāpat NBS var neinformēt VRS gadījumos, kad NBS struktūrvienība atrodas pierobežā vai pierobežas joslā un veic savus ikdienas uzdevumus.

Ņemot vērā to, VRS neredz nepieciešamību Butāna ierosinājumam. Tāpat VRS līdz šim no armijas nav saņēmusi kādus pārmetumus par to, ka robežsargi būtu lieguši karavīriem pierobežā uzturēties.

Butāna partijas biedrs Jānis Dombrava vērsa uzmanību, ka patlaban pierobežā saņemot VRS atļaujas var legāli uzturēties Krievijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, Baltkrievijas pilsoņi. Šīs personas mierīgi aizbildinoties ar pierobežā iegādātu īpašumu vai sēņošanu varot apskatīt Baltijas aizsardzības līnijas būvniecību un nodarboties ar visādām nelegālām aktivitātēm. Savukārt zemessargam vai karavīram vēloties pārliecināties par savu atbildības rajonu ir jāiedarbina speciāla procedūra VRS atļaujas saņemšanai.

Tālākā diskusijā deputātiem domas dalījās. Edmunds Zivtiņš (LPV) argumentēja - ja armijai nepieciešams atrasties pierobežā, tad par to informē VRS. Ieviešot Butāna rosināto regulējumu, "katrs armijnieks sadomās iet uz robežu un process būs vairs nekontrolējams".

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs arī pauda neizpratni par Butāna priekšlikumu. "Karavīram, ja viņš nav vienības sastāvā un nedarbojas organizētā un plānotā pasākumā, kas ir saskaņots ar VRS, nu piedodiet, ko viņš tur dara, blandoties pa mežu, gar robežu?" retoriski vaicāja Rajevs, kurš savulaik ieņēma arī Sauszemes spēku komandiera amatu.

Viņš arī vērsa uzmanību, ka tas vienkārši armijā tā nenotiek, ka karavīrs bez komandiera uzdevuma, brīvprātīgi apskatītu robežu, kura ir VRS atbildībā.

Dombrava atbildēja, ka nezinot, kā bija "Rajeva laikā", bet apgalvoja, ka tā esot normāla prakse, ja, piemēram, pilsētā ierindas karavīrs un virsnieks civilās drēbēs apstaigā savu atbildības rajonu, iepazīstas, kur ir dabiskie šķēršļi un konstrukcijas.

"Tam nav jābūt automātiski speciālam uzdevumam. Savukārt sēņotājs var pusgadu mierīgi staigāt un visu fiksēt gar robežu," uzsvēra deputāts.

Tālākajā diskusijā Butāns pārmeta Rajevam populismu apgalvojot, ka spēkā esošais regulējums esot vienkāršs "bleķis", jo zemessargam bez speciāla uzdevuma liegts atrasties pierobežā un atļaujas saņemšanai jātēlo sēņotājs, bet, zinot pierobežas auditoriju, prokrieviski noskaņotas personas tur varot atrasties.

Saeimas komisija atbalstīja otrajam lasījumam priekšlikumu, kas paredz, ka ārzemniekam, izņemot ES, NATO, EDSO, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts valsts un Brazīlijas pilsoņiem, atļauja uzturēties pierobežas joslā izsniedzama tikai pēc Valsts drošības dienesta piekrišanas.