Sākta izstāžu zāles "Arsenāls" atjaunošana

Pārbūves gaitā tiks modernizētas telpas mākslas darbu eksponēšanai, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti.

Saskaņā ar laika plānu šobrīd notiek demontāžas darbi un tiek izstrādāts esošā būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot Būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) metodoloģiju un veicot nelielus uzlabojumus iepriekš pilnsabiedrības "AD Spatium" izstrādātos būvprojekta risinājumos.

Noslēgts līgums par būvdarbu veikšanu ar pilnsabiedrību "P un S Būvniecība" par līgumcenu 12 860 293,36 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). PVN šajā līgumā veido 2 700 661,61 eiro. Būvdarbus paredzēts noslēgt 2027.gada nogalē. Projekta finansējums ir 17 744 108, 06 eiro ar PVN, no kuriem 15 082 491,85 eiro ir Eiropas Savienības (ES) finansējums.

Gavrilova norāda, ka vēsturiskā noliktavas ēka bagātīgi atspoguļo Latvijas mākslas un arhitektūras mantojumu. Plānotā atjaunošana ietver arī "Arsenāla" arhitektonisko elementu, piemēram, senatnīgo koka kāpņu atjaunošanu. Vienlaikus tiks uzstādītas modernas energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, kas radīs piemērotus apstākļus mākslas darbu eksponēšanai un uzglabāšanai.

Savukārt LNMM direktore Māra Lāce informē, ka muzeja speciālisti jau aktīvi uzsākuši gatavoties brīdim, kad "Arsenāls" kļūs par mājvietu daudzveidīgai izstāžu un notikumu programmai.

Atbilstoši būvprojektam paredzēts veikt restaurācijas darbus, kā arī ēkas nesošo konstrukciju, tajā skaitā jumta, starpsienu, pagraba un citu pārbūves darbus, iekšējās apdares darbus, inženiertīklu, tajā skaitā ventilācijas, apkures, klimata kontroles, elektroapgādes, vājstrāvu, vadības un automatizācijas sistēmu, apskaņošanas sistēmas, apsardzes signalizācijas, elektronisko sakaru tīklu, kā arī videonovērošanas izbūves darbus.

Pārbūvētās telpas būs pielāgotas dažādu izstāžu un pasākumu vajadzībām, nodrošinot elastīgu un daudzveidīgu izmantošanu. Tiks uzlabota telpu atbilstība būvnormatīviem un radīti optimāli apstākļi mākslas darbu drošai glabāšanai un kvalitatīvai izstādīšanai. Ēkai tiks saglabātas visas vēsturiskās ieejas un kāpnes. Uz funkcionāli nelietoto četru kāpņu pakāpieniem paredzēts izvietot koka sēdvirsmas.

Lai uzlabotu pieejamību, projekts ietver arī Torņa ielas pārbūvi posmā no Jēkaba ielas līdz Arsenāla ielai, tajā skaitā ārējo lietus ūdeņu sistēmas pieslēgšanu centrālai lietus ūdens novadīšanas sistēmai, kā arī labiekārtot sānpagalmu starp Saeimas un "Arsenāla" ēkām, to bruģējot ar betona bruģakmeni. Torņa ielas pārbūves darbi veicinās ceļu un ietvju kvalitātes uzlabošanu, padarot piekļuvi izstāžu zālei ērtāku un drošāku visiem apmeklētājiem, skaidro VNĪ.

Izstāžu zāles "Arsenāls" pārbūves un restaurācijas projekts tiks finansēts no ESs kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus".

Izstāžu zāle "Arsenāls" ir klasicisma arhitektūras paraugs un atjaunošanas projekts ir daļa no Kultūras ministrijas virzītā normatīvā regulējuma unikālu valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanai, kas atrodas pilsētbūvniecības piemineklī "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" un vienlaicīgi UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā. Šī projekta ietvaros plānots attīstīt piecus objektus Rīgas vēsturiskajā centrā - Lielo ģildi, izstāžu zāli "Arsenāls", Vaļņu ielu un tās apkārtni, Daugavas gāti, kā arī izveidot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas Rīgas pilī.

LNMM izstāžu zāle "Arsenāls" izvietota nozīmīgā arhitektūras piemineklī - 19.gadsimta sākumā krievu vēlīnā klasicisma stilā celtā muitas noliktavas ēkā jeb arsenālā, kas pielāgots muzeja funkcijām. Celtnes sākotnējā projekta autors ir arhitekts Johans Eduards de Vite.

Nedaudz vēlāk projekts tika papildināts ar Jūliusa Ādolfa Špacīra ierosinājumiem, bet 1828.gadā Sanktpēterburgas arhitekti Aleksandrs Nellingers un muitas resora arhitekts Ivans Lukīni izstrādāja galīgo variantu, un 1832.gada novembrī notika ēkas oficiālā nodošana.

"Arsenāla" ēka visos laikos tikusi izmantota kā noliktava. 1920.-1930. gados tā kalpoja par karaspēka mantu glabātavu. Pēc Otrā pasaules kara padomju armijas resors to izmantoja mantu, preču noliktavām un karaskolas vajadzībām. 1980.gadu vidū ēku pārņēma Kultūras ministrija, nododot to mākslas muzeja izveidošanai. 1989.gada 1.janvārī pēc 20.gadsimta otrās puses mākslas kolekcijas pārvietošanas no Krišjāņa Valdemāra ielas nama šeit darbu sāka mākslas muzejs "Arsenāls".

VNĪ dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.