Vīrietis Latvijā vairāku gadu garumā izvarojis savas trīs nepilngadīgās meitas

2024. gada 30. oktobrī Valsts policija uzsāka kriminālprocesu par seksuāla rakstura darbībām, ko pret 2008. gadā dzimušo meiteni veicis viņas tēvs. Izmeklēšana tika uzsākta pamatojoties uz cietušās meitenes mātes sniegtajām ziņām. Proti, meitene mātei bija atklājusi, ka viņas tēvs, kurš tobrīd vairs nedzīvoja kopā ar viņām, iepriekš viņu seksuāli izmantojis.

Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka meitenes tēvs laika posmā no 2015. gada līdz 2017. gadam pavedis netiklībā savu mazgadīgo meitu, kura tobrīd bijusi 7 līdz 9 gadus veca. Turklāt laika posmā no 2020. gada līdz 2022. gadam, kad meita bijusi 12 līdz 14 gadus veca, vairākkārt viņu izvarojis.

2024. gada 30. oktobrī Valsts policija aizdomās par minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu aizturēja 1949. gadā dzimušo vīrieti, un viņam piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Izmeklēšanas gaitā policija identificēja vēl divas personas, kuras cietušas no 1949. gadā dzimušā aizdomās turētā darbībām, – viņa 1974. gadā un 1977. gadā dzimušās meitas no pirmās laulības. Noskaidrots, ka laika posmā no 1982. gada līdz 1993. gadam aizdomās turētais, izmantojot savu autoritāti, cietušo uzticību un bezpalīdzības stāvokli, ilgstoši un sistemātiski veicis seksuālu vardarbību un vairākkārtīgi izvarojis savas tobrīd nepilngadīgās meitas. Ir bijis arī gadījums, kad tēvs izvarojis vecāko meitu 18 gadu vecumā, kad viņa atradās bezpalīdzības stāvoklī.

Papildus tam izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka aizdomās turētais viņam piederošajā portatīvajā datorā glabāja vairākus foto failus, kas satur bērnu pornogrāfiju.

Izvērtējot kriminālprocesā pierādītos apstākļus, policija ierosināja prokuratūru saukt 1949. gadā dzimušo vīrieti pie kriminālatbildības par divpadsmit atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar Krimināllikuma 162. panta otro daļu (mazgadīgas personas pavešana netiklībā), 160. panta ceturto daļu (seksuāla vardarbība pret sešpadsmit gadu vecumu nesasniegušo personu), 159. panta trešo daļu (mazgadīgas personas izvarošana), 15. panta ceturto daļu un 160. panta sesto daļu (dzimumtieksmes apmierināšanas mēģinājums pretdabiskā veidā pret mazgadīgu personu), 166. panta otro daļu (bērnu pornogrāfijas glabāšana) un saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa (spēkā līdz 1998. gada 11. februārim) 121. panta ceturto daļu (mazgadīgās personas izvarošana), 122. pantu (dzimumsakari ar personu, kas nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu), 121.1 panta otro daļu (dzimumtieksmes apmierināšana netiklās formās, izmantojot bezpalīdzības stāvokli, kas izdarīts ar nepilngadīgo) un 121. panta pirmo daļu (izvarošana).

Par smagāko no minētiem noziegumiem personai, ja tā tiks atzīta par vainīgu, var tikt piemērots mūža ieslodzījums vai brīvības atņemšana uz laiku līdz divdesmit gadiem un probācijas uzraudzība uz laiku līdz pieciem gadiem.

Saskaņā ar Kriminālkodeksa 121. panta ceturtās daļas redakciju, kas bija spēkā līdz 1998. gada 30. aprīlim, par mazgadīgas personas izvarošanu bija paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, policijas kontrole līdz trim gadiem vai nāves sods. Par šāda veida noziegumiem, par kuriem to izdarīšanas laikā bija paredzēts nāves sods, kriminālatbildības noilgums neiestājas, kā arī neiestājas kriminālatbildības noilgums par citiem šīs pašas personas izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas izmeklējami kopsakarā ar noziegumu, par kuru bija paredzēts nāves sods.

Valsts policija atgādina, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.