Jauni dabas liegumi Latvijā - daudzviet par to nepriecājas. Kā tie ietekmēs zemes un mežu īpašniekus?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojums liecina, ka Latvijā aizsargājamo dabas teritoriju apjoms joprojām ir viens no mazākajiem starp ES dalībvalstīm. Tas norāda uz nepieciešamību pēc papildu pasākumiem, lai saglabātu un aizsargātu dabas vērtības. Taču jautājums par to, kā līdzsvarot vides aizsardzības prasības ar ekonomisko izaugsmi un zemes īpašnieku interesēm, joprojām paliek atklāts un strīdīgs.

Latvijā būs 39 jauni dabas liegumi, bet vēl četri tiks paplašināti. Jaunas vietas ar aizsargājamām augu sugām parādīsies visā Latvijā.

Noteikumu projekts paredz paplašināt liegumu Jaunanna Alūksnes novadā, liegumus Mugurves pļavas, Sitas un Pededzes paliene Gulbenes novadā, liegumu Gaiļu kalns Rēzeknes novadā.

Aizkraukles novadā plānots izveidot liegumu Bebrupes pļavas, Dambīšu pļavas, Vesetnieku pļavas, Bauskas novadā - Zvirgzdes meži un pļavas, Cēsu novadā - Kalna Cimbuļu pļavas, Dienvidkurzemes novadā - Strantes pļavas un Vārtājas pļavas, Gulbenes novadā - Pilupes pļavas.

Jēkabpils novadā tiks veidots liegums Dienvidsusējas ieleja, Dūņu pļavas, Elenengofas pļavas, Gardauņa pļavas, Ķikuru pļavas, Platgalvju pļavas, Vīķu ezera pļavas, Krāslavas novadā - Plenčovu pļavas, Veteraucu pļavas, Kuldīgas novadā - Āpezera pļavas, Bišu pļavas, Kroņrendas pļavas, Lētīžas pļavas, Užavas viduspļavas.

Savukārt Limbažu novadā tiks veidots liegums Buivas pļavas, Līvānu novadā - Ošas un Sumankas upes pļavas, Madonas novadā - Akaslejas pļavas, Birztiņas pļavas, Iršupītes un Sumuldas upes pļavas, Kaukuru pļavas, Liedes pļavas, Rēzeknes novadā - Burzovas pļavas, Puisānu pļavas, Smiltenes novadā - Grundzāles pļavas.

Jauns liegums tiks veidots Talsu novadā - Dūmeles pļavas, Tukuma novadā - Brizules pļavas, Jānēnu pļavas, Maitiķu avoti un pļavas, Valkas novadā - Vasu kalna pļavas, Ventspils novadā - Bērzkalnu pļavas, Rindas un Stendes ieleja.

Sabiedriskā apspriešana notika no 2024. gada 20. novembrim līdz 20. decembrim. Taču zemes un mežu īpašnieki pauduši sašutumu par iestāžu komunikāciju un veidu, kā uzzināts par sabiedrisko apspriešanu.

Īpaši skarti varētu būt tie zemes īpašnieki, kuru teritorijas iekļautu jaunajā aizsargājamo platību tīklā. Viens no tiem ir meža īpašnieks Dzintars Laivinieks no Tukuma puses, kurš 2013. gadā saņēmis Balvu "Zelta čiekurs" par ilgtspējīgu saimniekošanu. Viņa meža īpašumi atrodas teritorijā, kuru būtiski varētu ietekmēt jaunie vides aizsardzības noteikumi.

Dzintars saka: "Problēma, pirmkārt, ir tāda, ja tas ir liegums, tad praktiski nevar pat pārvietoties bez dabas aizsardzības pārvaldes, jo te ceļa nav.

Strādāt savā īpašumā ir mana aizraušanās un arī iztikas avots. Otrkārt, man ir bažas par visu Latvijas dabas aizsardzību. Treškārt, veids, kā iestādes komunicē. Es neesmu sociālajos tīklos, nekur."

Vairāk uzzini sižetā:

pēc raksta un video apstiprināšanas video būs ievietots šeit.

Arī "Sēlijas laivas" 2024. gada nogalē "Facebook" publikācijā pauda iebildumus pret plānoto dabas liegumu izveidošanu, īpaši pret "Dienvidsusējas pļavu" dabas liegumu Jēkabpils novadā 400 ha platībā. Viņi norāda, ka šādi ierobežojumi būtiski traucēs dabas tūrisma attīstību Sēlijā un veicinās disbalansu starp dabas aizsardzību un teritorijas attīstību.

Gan "Sēlijas laivas", gan Dzintars Laivinieks norāda, ka galvenā problēma ir iestāžu komunikācija.

VARAM atkārtoti pārvērtē dabas lieguma robežu

Dzintars februārī no VARAM saņēmis vēstuli, kurā norādīts, ka ministrija, izvērtējot dabas liegumā iekļaujamo zemesgabalu daļu, informē, ka zemesgabalā konstatētais meža biotops 9050 Lakstaugiem bagāti egļu meži (daļēji 6. un 8. nogabalā) atrodas ārpus plānotā dabas lieguma teritorijas, savukārt zemesgabala D malā 2018. gadā konstatētais meža biotops 9050 Lakstaugiem bagāti egļu meži (37. nogabalā) ir nocirsts kailcirtē 2021. gadā. Dabas liegumā tiek iekļauti tikai a/s "Latvijas valsts meži" apsaimniekotajās platībās esoši meža biotopa 9050 Lakstaugiem bagāti egļu meži poligoni. Tāpat ministrija, atkārtoti pārvērtējot dabas lieguma robežu, precizē dabas liegumu, no tā izslēdzot sākotnēji ietverto zemesgabala 17. nogabalu un 16. nogabalu daļu.

Līdz ar to netiek aprobežota mežsaimnieciskā darbība zemesgabalā esošajos mežos, tāpat netiek traucēta ceļa lietošana.

Īpaši atzīmējams, ka ES nozīmes pļavu biotopu apmežošana nav atļauta jau saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 308 "Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi" 3.3. un 26.4. apakšpunktu, līdz ar to meža paplašināšana ES nozīmes pļavu biotopos jau šobrīd tiek ierobežota.

Ministrija informē, ka tālākā procesā (saskaņošanai ar ministrijām) tiek virzīts dabas liegums precizētajā apjomā.

Ko par situāciju saka Dabas aizsardzības pārvalde?

Dabas aizsardzības pārvalde skaidro, ka bioloģiski vērtīgo zālāju platība un kvalitāte Latvijā diemžēl samazinās. "Šobrīd tie ir visstraujāk izzūdošā biotopu grupa Latvijā. Ja pirms simts gadiem tie klāja trešo daļu no valsts teritorijas, tad mūsdienās ir atlikuši vairs 60 tūkstoši ha un aizņem pat mazāk nekā vienu % no valsts teritorijas.

Jaunie dabas liegumi tiek veidoti vietās, kur ir bioloģiski vērtīgs zālājs jeb Eiropas Savienības nozīmes biotopa Sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām (biotopa kods 6270*) vienlaidus platības vai biotopa un saistīto citu pļavu biotopu un ilggadīgo zālāju koncentrācijas teritorijas.

Konkrētajā zemes īpašumā "Dabas skaitīšanā" ir konstatēts biotops Sugām bagātas ganības un ganītas pļavas. Daļa teritorijas sākusi aizaugt, taču, lai atbilstu biotopam, teritorijai nav obligāti jābūt ganītai, ja sugu sastāvs atbilst attiecīgā biotopa raksturojumam, kas pieļauj arī noteiktu apauguma procentu. Dati ir neseni, tāpēc atkārtots apsekojums dabā nebija nepieciešams.

Visi jaunveidojamos dabas liegumos ietverto zemju īpašnieki saņēma informatīvas vēstules, kurās minēti pamatojumi lieguma izveidei, pievienotas norādes pamatojumiem, kartes, kā arī saite uz biežāk uzdoto jautājumu atbildēm. Katra vēstule tiek individuāli gatavota īpašniekam par viņa konkrēto īpašumu, tāpēc vēstuļu sagatavošana prasa laiku.

Informatīvā vēstule šim un vēl ~400 zemes īpašniekam ir nosūtīta 2024. gada 6. decembrī. 5. decembrī konkrētais zemes īpašnieks zvanīja uz Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) par jaunveidojamajām teritorijām un saņēma telefonisku skaidrojumu. 11. decembrī ir saņemts arī viņa rakstisks iesniegums, uz kuru īpašnieks saņēmis Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbildi, tai skaitā par veiktajiem precizējumiem dabas lieguma robežā, lai neierobežotu mežsaimniecisko darbību.

Nodrošinot efektīvu komunikāciju, jaunveidojamo aizsargājamo dabas teritoriju īpašnieki saņem individuālas vēstules, kurās tiek mudināti izteikt viedokli. Vienlaikus šo teritoriju izveides apspriešana notiek arī Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.

Lai arī aicinājām īpašniekus izteikt viedokļus līdz decembra vidum, iesniegumus DAP un VARAM saņem, izskata un sniedz atbildes arī šobrīd. Patlaban VARAM izvērtē katru individuālo situāciju un precizē plānoto liegumu robežas. Strīdus situācijās īpašumi tiek apsekoti atkārtoti un sniegtas atbildes pirms noteikumu projekta tālākas virzības," savu nostāju vēstulē medijam pauž Dabas aizsardzības pārvalde.

​Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks uzsver, ka pirms aizsargājamo mežu teritoriju paplašināšanas un saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšanas zemes īpašniekiem jānodrošina kompensācija, kas pilnībā atbilstu mežaudzes tirgus vērtībai.

Muižnieks arī uzsver gan iestāžu komunikācijas problēmas, gan arī kompensāciju sistēmu: "Meža īpašnieki nav pret dabas aizsardzību. Pašlaik esošā kompensāciju sistēma ir absolūti netaisnīga. Mūsuprāt, tā ir galvenā problēma dabas aizsardzībā. Ja mēs gribam veidot jaunas dabas aizsardzības teritorijas, tad vispirms ir jāvienojas par taisnīgu kompensāciju. Ne par velti.

Pagājušā gada 5. martā mēs rīkojām protestu pie Ministru kabineta. Tas bija vēsturisks notikums, jo pirmo reizi Latvijas vēsturē meža īpašnieki kopā ar citiem nozares kolēģiem devās uz Rīgu, lai protestētu, jo meža īpašnieki parasti ir mierīgi cilvēki.

Viņi ir pieraduši vērot, kā aug mežs, un mežs neaug ātri. Bet, acīmredzot, tās problēmas bija samilzušas tik lielas, ka bija jārīko šī protesta akcija.

(...) Bet tā nav pareiza attieksme pret cilvēkiem, jo dabas aizsardzības mērķus mēs varam sasniegt tikai tad, ja šis cilvēks, kura platībā ir šīs dabas vērtības, būs ieinteresēts šo dabas vērtību sargāt.

Ja viņš nav ieinteresēts, tad diemžēl var būt arī gadījumi, kad viņš darīs visu, lai lai šī vērtība tur nebūtu, jo pretējā gadījumā viņam tiks noteikti aprobežojumi un kompensācijas nav, un viņš ir bezizejas situācijā.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.