Baltijas valstis nekad neatzīs neviena Ukrainas reģiona pretlikumīgu aneksiju, uzsver Braže

Runājot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vārdā, viņa asi nosodīja Krievijas sākto karu Ukrainā, norādot, ka tas atstāj ietekmi uz visu pasauli, bet vienlaikus atzīmēja, ka sasteigts pamiers nenodrošinās ilgstošu mieru. Ministre aicināja visas valstis, to parlamentus, valdības un sabiedrību rīkoties, lai ievērojami palielinātu militāro, politisko, ekonomisko, finansiālo un humāno palīdzību Ukrainai.

Uzrunas sākumā Braže atgādināja, ka šajos trīs gados, kopš Krievija sāka plaša mēroga nelikumīgu un neizprovocētu iebrukumu savā suverēnajā kaimiņvalstī Ukrainā, tai nav izdevies salauzt 40 miljonu ukraiņu apņēmību aizsargāt savu dzimteni, toties ukraiņiem ir izdevies apturēt Krievijas - 140 miljonu iedzīvotāju kodolvalsts - centienus īstenot savus imperiālistiskos mērķus.

Ministre uzsvēra, ka Baltijas valstu atbalsts Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās ir nelokāms un beznosacījumu, un tas atspoguļo pārliecību, ka Ukrainas aizsardzība ir mūsu kopīgās nākotnes aizsardzība. "Robežas nedrīkst mainīt ar spēku, un mēs nekad neatzīsim Krimas, Doņeckas, Luhanskas vai jebkura cita Ukrainas reģiona nelikumīgu aneksiju. Un agresoram nevar būt nekādas prerogatīvas izlemt, kādas iespējas Ukraina, suverēna nācija, var apsvērt, veidojot savu nākotni," sacīja Braže.

Pēc viņas paustā, Baltijas valstis atzinīgi vērtē visus centienus panākt taisnīgu, visaptverošu, ilgstošu un uz ANO Statūtiem un starptautisko tiesību principiem balstītu mieru Ukrainā, kas garantētu tās suverenitāti, neatkarību, teritoriālo integritāti un brīvību izvēlēties savas alianses, un kas uz visiem laikiem apturētu brutālo Krievijas agresiju.

Braže sacīja, ka principā mieru ir viegli sasniegt - Krievijai būtu tikai jāpārtrauc karot, turpretim, ja Ukraina pārtrauktu karot, tas nozīmētu Ukrainas galu. Latvijas ārlietu ministre pauda, ka Ukrainai ir tiesības īstenot pašaizsardzību, kas ir skaidri paredzētas ANO Statūtu 51.pantā, un valstis, kas sniedz palīdzību Ukrainai, nav konfliktā iesaistītas puses.

"Mēs uzsveram, ka tikai Ukrainas uzvara var nodrošināt ilgstošu drošību un izbeigt Krievijas imperiālistisko agresiju. Mēs esam stingri pārliecināti, ka sasteigts pamiers nenovedīs pie ilgtspējīga miera; tā vietā tas iedrošinās Krieviju un varbūt citus, veicinot turpmāku ekspansiju un nopietni apdraudot globālo drošību. Mums ir jāaizstāv ANO Statūtu principi, lai pasargātu nākamās paaudzes no turpmāku karu posta," Baltijas valstu vārdā runāja Latvijas ministre.

Uzskaitot ukraiņiem nodarītos postījumus un ciešanas, viņa pauda, ka šis nav izolēts un lokāls karš, un tā nav arī tikai Eiropas problēma, jo sekas ir jūtamas visā pasaulē, ietekmējot pārtikas nodrošinājumu un energoapgādi dažos pasaules visneaizsargātākajos reģionos, turklāt netaisnība un nesodāmība vienā vietā rada domino efektu, iedrošinot centienus graut starptautiskās tiesības arī citur.

Braže sacīja, ka sāktā kara pamatā ir Krievijas koloniālās ambīcijas, tai cenšoties atjaunot savu impērisko ietekmes sfēru un mainīt starptautisko kārtību. Krievija ir jāsauc pie atbildības par agresiju pret Ukrainu, bet nerīkojoties tiks apdraudētas izredzes panākt taisnīgu un ilgstošu mieru ne tikai Ukrainā, bet arī citur, pauda ministre.

Runas noslēgumā viņa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vārdā aicināja visas valstis, to parlamentus, valdības un sabiedrību rīkoties, lai ievērojami palielinātu militāro, politisko, ekonomisko, finansiālo un humāno palīdzību Ukrainai. Mums ir jāatbalsta Ukraina šajā eksistenciālajā cīņā saskaņā ar ANO Statūtiem, uzsvēra Braže.

Kā ziņots, pirmdien apritēja trīs gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un par godu šai gadskārtai ASV notiek ANO Ģenerālās asamblejas sanāksme un ANO Drošības padomes sanāksme.