Šodienas redaktors:
Marina Latiševa
Iesūti ziņu!

Video Aiz priekškara: Tramps nostājas agresora pusē, vainojot upuri

Raksta foto
Foto: Ekrānuzņēmums no video

Aizvadītajā nedēļā Krievijas propagandas vēstījumiem bija divas šķautnes: pragmatiskais, “labais” uz sadarbību vērstais ASV prezidents Donalds Tramps un “mežonīgas histērijas” pārņemtā, kara kurinātāja Eiropa. Taču tagad situcija ir citādāka. Laikā, kad Eiropa ar bažām raugās uz ASV un Krievijas tā sauktajām miera sarunām un piesauc analoģijas ar vēsturi – 1939. gadu, Kremlis cenšas darīt visu, lai plaisu starp Balto namu un Briseli padarītu vēl dziļāku.

Tēvzemes aizstāvji un Rodžerss Voterss

Eiropa ir apņēmusies atbalstīt Ukrainu un nepieļaut, ka tai tiek uzspiests neizdevīgs miers, tādēļ ir skaidrs, ka Maskavai tieši demokrātiskā Eiropa ir vislielākais bieds. Autokrātijas savā starpā vienmēr ir labi sapratušās, tādēļ Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam vislielākie ienaidnieki ir tieši demokrātisko valstu līderi – Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers.

Kremļa ideoloģiskie runasvīri par aizvadītās nedēļas galveno pozitīvo notikumu, protams, pasludināja ASV un Krievijas delegāciju miera sarunas Saūda Arābijā, bet par tā saukto Parīzes samitu, kurā pulcējās Eiropas līderi, runāja maksimāli izsmējīgi, lietojot tādus apzīmējumus kā “neveiksminieki”, “kara kurinātāji”, “rusofobi”.

Vērts pieminēt, ka kārtējo nepatīkamo pārsteigumu un vilšanos saviem faniem sagādāja populārās grupas “Pink Floyd” dibinātājs, mūziķis Rodžerss Voterss, kurš sniedza interviju propagandistu sarunu šovam “60 minūtes”, slavējot Trampu un priecājoties par viņa gaidāmo tikšanos ar Putinu. Voterss kā absurdus dēvēja Stārmera izteikumus, ka britu karavīri varētu būt miera nodrošinātāji Ukrainā. Savukārt par kara iemesliem Voterss minēja nevis Krievijas nepamatoto un neizprovocēto iebrukumu Ukrainā, bet gan tās “dziļo etnisko, reliģisko un politisko sašķeltību”.

23.februārī krievi atzīmēja tā saukto Tēvzemes aizstāvju dienu, un Putins dāsni dāļāja ordeņus. Savā uzrunā 23.februārī Kremļa saimnieks vilka paralēles ar fašisma sakāvi 1945. gadā, klāstīja par varonīgo Eiropas atbrīvotāju pēcteču paaudzi, kas atkal cēlusies savas dzimtenes aizstāvībai. Tajā pašā laikā neviens pats vārds neizskanēja, lai pieminētu šajā karā kritušos, it kā viņu nemaz nebūtu. Neviena paša līdzjūtības vārda bojāgājušo tuviniekiem, jo tas neiederas Putina varoņteikā. Tajā pašā laikā Krievijas opozīcijas medijs “Meduza” raksta, ka trīs kara gados saskaņā ar viņiem pieejamo statistiku krituši 165 000 krievu karavīru.

Tāpat netika pieminēts, ka ir kara trešā gadadiena, jo plāns taču bija Kijivu ieņemt trīs dienās. Līdz ar to izpalika jebkāds apskats par kara trim gadiem, par notikušo tajos. Tā vietā bija šā brīža urrāpatriotisms, ka šeit un pašlaik tiek aizstāvētas Krievijas intereses un “mēs uzvarēsim”.

Savukārt ar propagandistiem saistīto tenku sadaļā interesantākā ziņa ir tā, ka uz sarunu šoviem jau divas nedēļas vairs netiek aicināts štata runātājs, kurš tajos viesojās ik pārdienas, Krievijas domes deputāts, ģenerālis Andrejs Guruļovs. Iemesls – pārāk liela mīlestība uz spirtotajiem dzērieniem, kas bija redzama arī tiešajā ēterā.

“Labprāt tikšos ar Donaldu”

Putins intervijā propagandistam Pāvelam Zarubinam klāstīja, ka “apbrīno Trampa savaldību pret saviem eiropiešu sabiedrotajiem, kuri uzvedas nekaunīgi” un tieši esot iejaukušies ASV prezidenta vēlēšanu procesā. Putins gan atzina, ka arī “mēs izteicām savas simpātijas, taču neatļāvāmies nekādus asus izteikumus”.

Tas gan neatbilst patiesībai, jo visu pagājušo gadu līdz pat 5.novembrim (vēlēšanu dienai) krievi to vien darīja, kā reflektēja par ASV vēlēšanām. Turklāt propagandisti, kā vien mācēdami, sunīja Džo Baidenu, saucot viņu par demences nomocītu večuku, savukārt pats Putins pagājušā gada februārī izteicās, ka Krievija dotu priekšroku bijušajam prezidentam Baidenam, ko daudzi dēvēja par māņu gājienu. Tagad Putins, it kā runātu par senu draugu, pauda, ka “labprāt tiktos ar Donaldu”.

Savukārt par Saūda Arābijas sarunām krievi teica, ka tajās piedaloties pilnīgi citi amerikāņi nekā Baidena laikā, kas ir bez aizspriedumiem un nosodījumiem. Propagandisti nemitīgi uzsver, ar cik lielu cieņu amerikāņi izturas pret Krieviju, vienlaikus norādot, ka miera sarunas nav nekāda ASV pretimnākšana, bet gan krievi amerikāņus uz to esot piespieduši ar saviem panākumiem frontē. Putins arī pamanījās nopriecāties, cik jauki, ka abas puses ir atvērtas “kopējam darbam”.

“Kremlis vēlas, lai Krievijas iedzīvotāji un starptautiskā sabiedrība redzētu, ka Rietumu centieni izolēt Krieviju saistībā ar karu Ukrainā ir bijuši neveiksmīgi. Krievijas plašsaziņas līdzekļi atzinīgi vērtē iespēju izveidot siltākas attiecības ar Vašingtonu un izgāž nicinājumu pret Eiropas līderiem un Kijivu. “Tramps zina, ka viņam būs jāpiekāpjas [Krievijai], jo viņš ved sarunas ar Ukrainā uzvarošo pusi,” prokremlisko tabloīdu “Moskovskij komsomoļec” citē BBC žurnālists Stīvs Rozenbergs. Pokremliskais medijs turpina: “Viņš piekāpsies. Nevis uz Amerikas, bet uz Eiropas un Ukrainas rēķina. Tik ilgi Eiropa bija staigājusi visapkārt uzpūtusies, domājot par sevi kā civilizētu pasauli un Ēdenes dārzu. Tā nepamanīja, ka ir pazaudējusi bikses... Tagad tās vecais biedrs aiz Atlantijas okeāna uz to norādīja.”

Tikmēr domnīcas “Eiropas Reformu centrs” direktora vietnieks, bijušais diplomāts Ians Bonds par Trampa izteikumiem sociālajos tīklos norādījis, ka tie ir “daži no apkaunojošākajiem prezidenta komentāriem manas dzīves laikā. Tramps nostājas agresora pusē, vainojot upuri. Kremlī viņi noteikti lēkā no prieka. Es vēlētos cerēt, ka republikāņi, kuri ticēja pretošanās tirānijai, noliegs to, ko Tramps saka un dara”.

Laikraksts “The New York Times” sniedzis visai asu vērtējumu Saūda Arābijas sarunām. “Runājot ar žurnālistiem pēc tikšanās, amerikāņu amatpersonas nekavējās pie Krievijas veiktajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, uzbrūkot Ukrainai, tās iespējamajiem kara noziegumiem vai trīs gadus ilgajiem postījumiem, ko Krievijas apšaude un bombardēšana Ukrainai nodarījusi. Tā vietā viņi vairākkārt slavēja Trampa kungu par mēģinājumu apturēt kaujas, sarunājoties ar Krieviju tā, kā to nedarīja viņa priekšgājējs,” raksta izdevums, pieminot arī ASV valsts sekretāra Marka Rubio izteikumu, ka Tramps ir vienīgais līderis pasaulē, kas spējis panākt šādas “miera sarunas”.

Paši propagandisti braši paziņoja, ka Krievijai no ASV vajag tikai trīs lietas: lai tā pārtrauc sniegt Ukrainai jebkāda veida palīdzību, lai Ukrainu atslēdz no “Starlink” un nedod nekādus izlūkdatus no mākslīgā zemes pavadoņa. Tad krievi pāris dienās Ukrainu “atbrīvošot no nacistu nešķīsteņiem”.

ASV televīzijas kanāls CNN Ukrainas kara trešajā gadadienā saistībā ar miera sarunām raksta, ka “Baltā nama nostājas dihotomija atkal ir redzama uzpūstajā lielajā upuru skaitā, kuru dēļ, kā viņi apgalvo, karam ir jābeidzas (miljoniem nav gājuši bojā, kā saka Tramps, bet, iespējams, simtiem tūkstošu). Šis dzīvību saglabāšanas pienākums nav savienojams ar tādu vienošanos, kas vājina Ukrainas aizsardzību un riskē, ka Krievija nākamgad pārkārtosies un atgriezīsies ar vēl lielāku spēku. Vairāk mirs, ja miers neizdosies vai būs vājš. Arī šī brīža neglītākā patiesība ir jāpasaka skaļi, lai Eiropa būtu gatava. Mūsu acu un ausu redzētais un dzirdētais pierādījums ir tas, ka lielākajā karā Eiropā kopš četrdesmitajiem gadiem, kurš ievilcies ceturtajā gadā, Tramps atbalsta Putinu”.

Nogalināsim visus!

Ar kārtējiem bravūrīgiem izkliedzieniem izcēlās skandalozais propagandists Vladimirs Solovjovs, kurš savā svētdienas vakara sarunu šovā saistībā ar iespējamu Eiropas karavīru kā miera uzturētāju izvietošanu Ukrainā paziņoja - ja NATO karavīri spers kāju uz Krievijas zemes, ar to saprotot Ukrainas teritoriju, tad tie visi tiks nogalināti.

Tālāk Solovjovs ārdījās par Eiropu, paziņojot, ka “mēs jūs izārstēsim no nacistu mēra”, un tā būšot piespiedu ārstēšana. Pārējie propagandisti piebalsoja, spriedelēdami, ka nav ilgi jāgaida uz bruņotu konfliktu starp Eiropu un ASV.

Solovjovs arī stāstīja kārtējos melus, ka viņam esot labs paziņa “pribalts” (baltietis), kurš sūrojies, ka no viņa klasesbiedriem vairs neviens neesot starp dzīvajiem, jo visi esot krituši Ukrainā, cīnoties banderoviešu pusē. Bijušais eiroparlamentārietis no Latvijas Andrejs Mamikins piekrītoši māja ar galvu, jo viņš jau sen izplata melus, ka latvieši teju masveidā dodas karot uz Ukrainu un tur zaudē savas dzīvības. Pērn Mamikins pat pamanījās izmeloties, ka bankas tos kredītņēmējus, kas paraksta līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, atbrīvo no kredītsaistībām.

Mamikins arī pieminēja Latvijas prezidenta Edgara Rinkēviča ironisko tvītu par panikas nezaudēšanu, norādot, ka Baltijā, protams, valdot panika. Bijušais eiroparlamentārietis saistībā ar jauno Eiropas Savienības sankciju paketi pret Krieviju gvelza, ka vajagot izdzenāt visu Eiropas Komisiju, kas esot neleģitīma institūcija, kuru neviens neesot ievēlējis un kas neko nepārstāvot. Mamikinu nevienā brīdī nemulsināja tas, ka neviens, ieskaitot Krieviju, šādu Eiropas Komisijas “izdzenāšanu” nevar veikt. Līdz ar to šie Mamikina murgi labākajā gadījumā izklausās pēc tukšas plātīšanās, kam nav saistības ar realitāti.

Raksta foto
Foto: MAF

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2024

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu